Šodien aprit gads, kopš apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA sākusi pakalpojumu «KASKO Bedres».
Šodien aprit gads, kopš apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA sākusi pakalpojumu “KASKO Bedres”. To visā valstī izmantojuši vairāk nekā 17 000 cilvēku, uz gadu par diviem latiem apdrošinot mašīnu pret bojājumiem, kas radušies, iebraucot bedrē vai atvērtā lūkā. Līdz vakardienai saņemti ap 200 pieteikumu par atlīdzību, kas izmaksājama bedru dēļ cietušajiem autovadītājiem.
Pateicoties šai apdrošināšanas polisei, šoferiem radusies iespēja uzreiz saņemt atlīdzību par bedru un kanalizācijas lūku radītajiem zaudējumiem. Vienlaikus tiek īstenots projekta galvenais princips – liekot maksāt tiešajiem atbildīgajiem par ceļu uzturēšanu, ilgtermiņā veicināt to seguma uzlabošanu un kvalitatīvu uzturēšanu.
Par mūsu pilsētas ielām runājam gadu no gada. Lai arī, pēc aģentūras “Pilsētsaimniecība” plāniem, līdz nākamajam gadam iecerēts pilnībā atjaunot ap 10 procentu ielu un ietvju cietā seguma, ieguldījumi “bedru problēmā” aizvien ir nepietiekami. To atzīst ne tikai sašutušie šoferi, bet arī atbildīgās aģentūras darbinieki. Šogad dangu labošanai pašvaldība ieplānojusi 210 tūkstošus latu. Salīdzinājumam jāmin, ka, piemēram, Daugavpilī ielu bedres līdz gada beigām iecerēts remontēt par teju pusotru miljonu latu. Kā skaidro Daugavpils Domes preses sekretāre Līga Korsaka, tur vietējā vara rūpējas arī par pagalmu seguma atjaunošanu – to remontēs par 600 tūkstošiem latu, bet vēl 160 tūkstoši domāti gājēju celiņu atjaunošanai. Savukārt Valmierā bedru lāpīšanai vien atvēlēti 130 tūkstoši latu. Protams, arī šo pilsētu apsaimniekotā teritorija ir atšķirīga.
Par mūsu pilsētas ceļiem atbildīgā institūcija aģentūra “Pilsētsaimniecība” vēl raksta konkrētu plānu par labojamām ielām un ietvēm un to publiskot sola tikai nākamajā nedēļā. Tikmēr sabiedrība BTA sadarbībā ar Aivara Borovkova juridiskā biroja juristiem jau gatavo dokumentāciju, lai ar pretenziju vērstos pret Jelgavas ielu apsaimniekotāju aģentūru. Mērķis – piedzīt zaudējumus, kas radušies automašīnu īpašniekiem pēc iebraukšanas kādā no neskaitāmām mūsu pilsētas bedrēm. Līdz šim BTA atlīdzību par dangā sabojātu spēkratu izmaksājusi četriem jelgavniekiem.
Pirmais ceļu uzturētājs, kas sedza zaudējumus par bedres dēļ notikušu satiksmes negadījumu, ir SIA “Valmieras komunālā saimniecība”. Jāuzsver, ka ceļu uzturētājs labprātīgi atlīdzināja nodarīto kaitējumu pēc saņemtās pretenzijas vēstules, negaidot tiesas procesu. Toreiz tika sabojāta mašīnas riepa un disks, radot nepilnu 40 latu zaudējumus. “Manuprāt, Vidzeme un konkrēti Valmiera ir vissakarīgākā vieta Latvijā, jo tur dienesti pilda savas saistības pēc fakta, nevis apvainojas uz apdrošinātājiem vai izvērš bezjēdzīgu saraksti, apstrīdot acīmredzamo,” atklāti saka BTA valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs. Jelgavas vietējā vara pagaidām ar labu prātu nav piekritusi segt bedru dēļ nepieciešamu remontu izmaksas, tāpēc apdrošinātājs gatavojas tiesvedībai. Par tās iznākumu pagaidām grūti spriest, jo šādi gadījumi bijuši tikai divi. Rīgas Centra rajona tiesa vienu kompānijas BTA prasību pret ceļu uzturētāju Rīgas Domi noraidīja, bet otru daļēji apmierināja.
Lai gan pieprasītās summas it kā nav lielas, tā soli pa solim varētu iedarbināt sistēmu – veicināt ceļu uzturētāju atbildību par savu darbu. Mūsu pilsētas saimniekus atbildīgākus varbūt darīs akcija “Jelgavnieki pret bedrēm”. Tās dalībnieki nākamajā otrdienā plāno pulcēties pie degvielas uzpildes stacijas “Statoil” Brīvības bulvārī. No turienes ar automašīnām, kurām būs piestiprinātas sēru lentes, viņi karavānā, skaļi signalizējot, dosies līdz Jelgavas Domei. “Mēs gribam pievērst sabiedrības un pašvaldības uzmanību Jelgavas ielu briesmīgajam stāvoklim. Tas ir nenormāli – iemest peļķē asfaltu, kas turas labi ja nedēļu. Sajūta tāda, ka atgriežamies padomju laikos. Laiks domāt par nopietnākiem remontiem, kaut vai par vienlaidu klājumu,” teicis akcijas organizators autoskolas “Autoamatnieks” instruktors Raimonds Grīnfogels.
