Šodien vārdadiena Lūcijām un Veldzēm. Lūcija Leja teic, ka viņas mūža gandarījums ir darbs un saprašanās ar skolēniem.
Šodien vārdadiena Lūcijām un Veldzēm.
Lūcija Leja teic, ka viņas mūža gandarījums ir darbs un saprašanās ar skolēniem. Lielāko dzīves daļu viņa bijusi skolas direktore, direktora vietniece, taču sirdij tuvākas bijušas bioloģijas stundas, dabas mācība un darbs klasē. Astoņdesmito gadu beigās pirms aiziešanas pensijā viņa Svētes pamatskolas internātā strādāja par audzinātāju. Tur kontakts ar bērniem bijis tik ciešs, ka pat vasaras brīvdienās kopā ar internāta iemītniekiem viņa brauca ekskursijās uz Jūrmalu un citur. Tieši tas bija viens no iemesliem, kāpēc jau gandrīz divdesmit gadu Lejas kundze darbojas Jelgavas Skolotāju pensionāru klubā. Augot degvielas cenām, ekskursiju gan kļuvis mazāk, taču rūpju ir gana. Sevišķi uz Ziemassvētkiem, kad visiem sešdesmit kluba dalībniekiem jāsagatavo dāvanu paciņas. Jāpiebilst, ka līdzekļus veco skolotāju sveikšanai piešķīrusi Izglītības darbinieku arodbiedrība.
Ar prieku gaviļniece runā par agrāko darbavietu – Jelgavas 1. ģimnāzijas un Svētes pamatskolas – attieksmi pret pensionāriem. Viņi netiekot aizmirsti ne svētkos, ne tad, kad vajadzīgs padoms. Piemēram, nesen Svētes pamatskolā direktors Edmunds Misēvičs izrādījis jauno virtuves iekārtu.
Lūcijas dienā ciemos atnāks arī audzēknis, kura vārdu Lejas kundze nenosauc, taču atklāj, ka viņam pēc aiziešanas pensijā deviņus gadus palīdzējusi kā mājskolotāja. Zēnam gājis grūti mācībās, taču, pateicoties viņas profesionālajām zināšanām un individuālajam darbam, izaudzis vīrs, kas normāli strādā, ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis.
Vārdadienā būs klāt arī agrākās kolēģes. Darba gados viņām skolā bijusi tā sauktā “Rubļa biedrība”, kad visas apsveikumiem metušas pa rublim. Nauda mainās, bet vecā draudzība paliek.
