Pēc naudas reformām, kad mūsu mūža ietaupījumi pārvērtās dažos desmitos latu, atstāju to Krājbankā.
Pēc naudas reformām, kad mūsu mūža ietaupījumi pārvērtās dažos desmitos latu, atstāju to Krājbankā. Padomju laikā, lai cik niecīgi bija procenti, tomēr nauda bija drošībā, to varēja papildināt vai izņemt katrā laikā. Niecīgos iekrājumus neizlietoju, bet taupīju īpašam gadījumam. 22. augustā tas beidzot pienāca, bet, kad naudu izņēmu (jau pēc jaunā konta reģistra), izrādījās, ka liela daļa tās pazudusi, nevis papildinājusies.
Par naudas glabāšanu bankā katru mēnesi esot atskaitīti 50 santīmi, nevis maksāti noguldījumu procenti. Kur te ir likums par personīgās mantas tiesiskumu? Un, ja tāds lēmums tika pieņemts, vai tad klientus nevajadzēja par to informēt? Baidos pat domāt, kas notiktu, ja ilgāku laiku nebūtu izņēmusi savu naudu. Droši vien mani iekrājumi būtu «apēsti» un vēl man sāktu piedzīt mantu par pāri palikušo tukšo bankas kontu.
Gribētos zināt kaut mazu nieciņu par cilvēku tiesībām un banku visatļautību, kuras upuri esam mēs – noguldītāji.
Tomēr visiem varu ieteikt naudu labāk glabāt zeķē!
Anna, pensionāre
***
Lasītājas vēstuli komentē Latvijas Krājbankas preses sekretārs Guntars Gūte.
1999. gada februārī Latvijas Krājbanka mainīja noguldījumu politiku, pielīdzinot bijušos beztermiņa noguldījumus, par kuriem tika maksāti procenti, norēķinu kontiem, par kuru apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Jāatgādina, ka padomju laikā, kad Krājbanka bija vienīgā banka, kas pieņēma iedzīvotāju noguldījumus, pastāvēja tikai divu veidu noguldījumi – noguldījums uz pieprasījuma, par kuru maksāja divus procentus gadā, un termiņnoguldījums, par kuru maksāja trīs procentus gadā. Minimālais noguldījuma termiņš bija seši mēneši, un procentus aprēķināja tikai gada beigās. Tā kā ieņēmumu procentu starpība bija tik niecīga, cilvēki pamatā noguldīja naudu uz pieprasījuma. Tagad šie konti Krājbankā ir pielīdzināti norēķinu kontiem, par kuriem ir noteikta maksa.
Šādas un līdzīgas izmaiņas pakalpojumu tarifos banka veic regulāri atbilstoši izmaiņām resursu, kā arī finansu pakalpojumu tirgū. Informācija par jebkurām tarifu izmaiņām savlaicīgi (pirms izmaiņu spēkā stāšanās), pārredzami un pieejami tiek izvietota Krājbankas pakalpojumu sniegšanas vietās: jebkurā filiālē un Klientu apkalpošanas centrā. Minētajā gadījumā komisijas atlīdzība par konta apkalpošanu tika noteikta ar 1999. gada 1. februāri, un atbilstoša informācija visās filiālēs un Klientu apkalpošanas centros tika izvietota mēnesi pirms komisijas maksas ieturēšanas sākuma. Bez tam, ievērojot to, ka komisijas maksa par konta apkalpošanu attiecas uz lielu skaitu klientu, Krājbanka par minētā tarifa ieviešanu sniedza publisku informāciju ar ziņu aģentūru un citu masu informācijas līdzekļu starpniecību.
Vēlamies arī paskaidrot, ka norēķinu konta apkalpošanas maksas pamats ir atlīdzība par naudas līdzekļu glabāšanu un klientiem sniegto finansu pakalpojumu nodrošināšanu. Atbilstoši LR Kredītiestāžu likumā noteiktajai noguldījumu klasifikācijai norēķinu kontā esošie līdzekļi ir pieprasījuma noguldījums uz nenoteiktu laiku, kuru Krājbankai ir pienākums izmaksāt pēc pieprasījuma. Līdz ar to banka nevar izlietot šos līdzekļus ilgtermiņa projektos, kas dotu lielāku peļņu, un faktiski tikai šos līdzekļus glabā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu glabāšana nav bezatlīdzības darījums.
Krājbankai arī jāuztur tehnoloģijas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas glabāšanu, kā arī jāmaksā algas attiecīgajiem darbiniekiem.
Lasītājas minētie Ls 0,50 mēnesī ir komisijas maksa par tādu norēķinu kontu apkalpošanu, kuru īpašnieki par saviem kontiem nav interesējušies vairākus gadus, taču Krājbanka joprojām uztur šādus kontus, kas bankai prasa lielus izdevumus.
Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Krājbanka iedzīvotājiem, kas vēlas savu naudu noguldīt uz procentiem, piedāvā daudzus un dažādus noguldījumu veidus, par ko netiek prasīta komisijas maksa. Krājbanka naudu uz procentiem piedāvā noguldīt termiņnoguldījumā, krājnoguldījumā, kapitālnoguldījumā, Bērna privātfondā u.c. Minimālā noguldījuma summa ir noteikta 25 latu apjomā, bet maksimālie noguldījuma procenti, kas tiek maksāti klientiem, ir līdz pat 8,71procents gadā.
