«Nav lietu, ko nevar paveikt,» saka Līvbērzes skolas direktore Lilija Grase, jo vairāku gadu skolas kolektīva un pašvaldības darbs tuvojas finiša taisnei – 1. septembrī skolā sveiks pirmo vidusskolas klasi.
«Nav lietu, ko nevar paveikt,» saka Līvbērzes skolas direktore Lilija Grase, jo vairāku gadu skolas kolektīva un pašvaldības darbs tuvojas finiša taisnei – 1. septembrī skolā sveiks pirmo vidusskolas klasi.
Pagastā ļoti lielu uzmanību veltām izglītībai ar domu, ka mūsu bērni būs nākamie vecāki. Valstī ir tik daudz problēmu, un mēs uzskatām, ka vislabākā profilakse ir piedāvāt iespēju bērniem sagatavoties turpmākajai dzīvei, – teica Līvbērzes pamatskolas direktore L.Grase.
Mācās arī skolotāji un vecāki
«Mūsu kolektīvs jau sen ir sapratis izglītības nozīmi, arī vecākiem piedāvājam dažādas lekcijas, interešu grupām ir notikuši šoferu, florisma, kosmētikas kursi. Paldies pagasta Padomei, kas ir izveidojusi informācijas un biznesa centru,» par ilgi loloto ieceri stāstīja L.Grase.
Mācās no liela līdz mazam: skolā ir arī pirmsskolas rotaļu grupas, kurās bērni diendienā apgūst dažādas iemaņas un zinības jau no trīs gadu vecuma.
«1997. gadā izveidojām konsultāciju punktu vecākiem. Bezdarba apstākļos, kad cilvēki nevar atrast darbu, ikvienam ir nepieciešams saglabāt aktīvu dzīves pozīciju, piederības izjūtu kaut kam. Dzīvojot mājās, cilvēki iegrimst pesimismā,» spriež direktore. Viņa uzskata, ka, mainoties izglītības programmām, izglītība nepieciešama gan bērniem, gan vecākiem, tas tikai stiprinās viņu savstarpējo sapratni.
Iecerei – labvēlīgs atbalsts
Labvēlīgajā situācijā, kad pagasta Padome piedāvā savu atbalstu, ir iecerēta vidusskola, kas ne vien paver studiju iespējas augstskolā, bet sniedz arī profesionālu izglītību. «Mēs zinām, ka pats aktuālākais ir svešvalodas un datorzinības. Paldies «Latvijas ceļam», kas mums dāvināja 5000 latu. Par šiem līdzekļiem februārī izveidojām pilnīgi jaunu datorklasi, kas mūsu skolā ir jau otrā,» direktore uzskata, ka tā ir vajadzīga ne vien jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Tajā var mācīties arī skolotāji un vecāki. «Daudzi nenovērtē krievu valodu, tomēr mums tā ir jāzina, tāpēc saglabāsim krievu valodas stundas. Par angļu valodu neviens nav jāpārliecina, tā ir pirmā nepieciešamība, piedāvāsim vācu valodu.
Kolēģi izmanto ne tikai to, ko piedāvā Izglītības pārvalde, mēs regulāri aicinām speciālistus uz skolu, ļoti dažādus cilvēkus. Sākumā kaut kas jauns bija psihologi, mums ir bijuši ārsti, cilvēki, kas māca interaktīvās mācību metodes. Jau otro gadu darbojamies Sorosa fonda projektā «Atvērtā skola», piedalījāmies kursos «Kritiskā domāšana», kas ir jauns pavērsiens metodēs.
Vidusskolas pedagogiem šī pieredze būs ļoti nepieciešama,» atzīst direktore. Viņa apliecināja, ka pedagogu kadri ir nokomplektēti.
Skolēni būs no Bērzes krastiem
Līvbērzes skolā devīto klasi beidza 15 skolēnu. «Ne visi atnāks uz 10. klasi, tomēr, aprunājoties ar vecākiem, zinot bērnu kontingentu, mēs sapratām: ja mēs tagad to neiesāksim, neizdarīsim, tad pēc tam būs vēl grūtāk. Valstī vairāk skolas slēdz, nevis ver vaļā, tomēr mēs riskējām, kaut ilgi gaidījām atļauju Izglītības ministrijā. Mēs pat baidījāmies savlaicīgi pārliecināt un mūsu pašu bērnus orientēt palikt šeit. Kad pēdējā zvana diena bija pagājusi, saņēmām ziņu, ka mums ir dota zaļā gaisma vidusskolas atvēršanai. Tikai tad sākām plašāk izplatīt informāciju. Pašreiz uz vidusskolu ir pieteikušies skolēni no Jaunbērzes, Aizupes, bet pamatā – Līvbērzes pagasta bērni, vēl gaidām skolēnus.
Pagasts ir sadarbības padomes «Bērzes krasti» partneris. Kaimiņiem Bērzes pagastā ir samazinājies bērnu skaits, tāpēc tur vairs vidusskolas nebūs. Līvbērzes skolā ir divas paralēlās piektās, sestās un septītās klases. Vecāku aptauja liecināja, ka viņiem nepieciešama drošības izjūta, jo ne viens vien baidās savu atvasi laist uz pilsētu.
Jaunbērzes pagastā cilvēki bija priecīgi, jo viņiem šī ir ģeogrāfiski tuvākā, izdevīgākā vieta. Sadarbības padomē ir notikušas konsultācijas, un kaimiņi mūsu projektu atbalstīja,» ir gandarīta direktore.
Vidusskola nav pašmērķis
«Kaut 10. klases atvēršanai nepieciešami 15 bērni, saprotam, ka ne katrs var būt vidusskolēns. Var būt problēmas kādā priekšmetā, taču ļoti svarīga ir attieksme, daudzi citi faktori, par kuriem runājam individuāli,» sacīja L.Grase.
Skolai ir ieceres attiecībā uz profesionālo izglītību, taču lēmumus pieņemt traucē neskaidrības reģionālajā reformā. Jebkura profesionālā apmācība prasa ļoti lielus finansiālos līdzekļus, piemēram, kokapstrāde. Pagaidām ir iecerēta datoru apguve, tā vajadzīga gan zēniem, gan meitenēm, tāpat ir ar svešvalodām. Lieliska doma ir sniegt iespēju audzēkņiem apgūt autovadītāja prasmi. Programma ir veidota tā, lai autovadītāja tiesības iegūtu 12. klasē, kad sasniegts 18 gadu vecums. Direktore ir gandarīta par pagasta šīs ieceres finansiālo atbalstu: ne katrs skolēns varētu samaksāt par kursiem.
Mācību pārzinei Janīnai Radželei vidusskola nenozīmēs tikai nedaudz citādāku stundu sarakstu. Taču, kamēr ir vienīgi 10. klase, kur priekšmetu specifika ir līdzīga 9. klasei, nekādu pārsteigumu nebūs, pie tam pedagogi ir ar pieredzi neklātienes vidusskolā.
