Ir cilvēki, kas veiksmīgi spēj nodalīt atpūtu no darba. Taču BJC «Junda» direktores Silvijas Andersones dzīvē nekas nav ārpus darba.
Ir cilvēki, kas veiksmīgi spēj nodalīt atpūtu no darba. Taču BJC «Junda» direktores Silvijas Andersones dzīvē nekas nav ārpus darba.
«Pat ejot pastaigāties, es uzaicinu cilvēkus, ar kuriem pārspriest darba jautājumus. Galvā nemitīgi notiek ideju ģenerēšana. Domāju, kādu projektus vēl varētu uzrakstīt,» viņa atzīst. Ja Silvijai kāds stāstot, ka nepietiekot laika gulēšanai, viņa uz to pārliecinoši atbild: «Nav nekā briesmīgāka par gulēšanu! Visam ir jābūt kustībā un darbībā.»
Pat lasot dēlam pasaku, viņa domā, kas no sižeta noderētu kādai spēlei, scenārijam. Pat ceļojumi reti nav saistīti ar darbu. Vienīgi skatoties melodrāmas, lasot lubeni vai ar dēlu spēlējot badmintonu, Silvija var pilnīgi atslēgties.
«Dzīve ir kustība uz priekšu. Es neeju uz to pašu teātri, kur jau esmu bijusi, reti otrreiz lasu izlasītu grāmatu, nebraucu tur, kur esmu bijusi. Man liekas, ka dzīvē ir tik daudz iespēju, ka nav jēgas atgriezties atpakaļ,» viņa saka.
Silvijai visu laiku ir nepieciešama kustība. Ja ceļa posms nav tik tāls, lai to pārvarētu braucot, Silvija ar lielāko prieku iet kājām: «Man nepatīk braukt ar mašīnu, bet ļoti svarīga ir kājāmiešana un vēl ļoti patīk braukt ar riteni.» Vienīgā bēda – Jelgavā trūkst riteņbraucēju celiņu.
«Esmu priecīga, ka ar velosipēdu varu aizbraukt uz «Lediņiem», taču pa pilsētu pārvietoties ar riteni ir grūti,» atzīst Silvija.
No lasāmvielas viņai tuvākas ir psiholoģiskā žanra grāmatas, pasakas un dzeja. Šogad Silvija ir sākusi rakstīt pateicības dienasgrāmatu, jo savā dzīvē un liktenī esot daudz par ko pateikties.
«Man ir niķis sīkas problēmas akcentēt par daudz – uztaisīt lielākas –, un tad grāmata «Vienkāršā pārpilnība» ir labs palīgs,» stāsta Silvija. Viņa domā, ka apkārtējiem noteikti būtu patīkamāk, ja pati vairāk priecātos par to, kas ir, nevis par to, kā nav. Viņai piemītot tāds kā teicamnieces sindroms, un grāmatā «Vienkāršā pārpilnība» varot smelties uzmundrinājumu.
Savukārt svētdienu pēcpusdienās Silvija parasti gludinot drēbes un ar interesi skatoties jauno kultūras raidījumu «Kūlenis».
