«Viss – gājēju aizsardzībai» (7. decembris) lasītājs: Gājēju drošībai uz tranzīta ceļa vajadzēja nelielu tuneli, nevis luksoforus un kaut kādas «kabatas», kuras pat profesionāļi neizprot.
“Viss – gājēju aizsardzībai” (7. decembris)
lasītājs: Gājēju drošībai uz tranzīta ceļa vajadzēja nelielu tuneli, nevis luksoforus un kaut kādas “kabatas”, kuras pat profesionāļi neizprot. Saliņa pie pilsētas nebūs redzama jau pie piecu centimetru bieza sniega. Gaidiet avāriju, jau tagad mašīnas uz tās palecas. Svītrotās saliņas no rītiem un vakaros pat pašlaik neviens neievēro.
mamma: Ceļu standarts paliek standarts – tagad tik varēs manīt, cik ir to, kas jūtas profesionāļi, un cik patiešām tādi ir.
AAARIS, autobraucējs: Tā kā savus pirmos metrus nobraucu tālajā 1989. gadā un kopš tā laika braucu ikdienā (tai skaitā pa Rīgu piecus gadus), atļaušos sevi uzskatīt par profesionāli. Kas attiecas uz krustojumiem – tie nav nesaprotami, bet gan nepierasti. Izbrauciet vienu reizi un sapratīsiet. Ja nevarat, pārvietojieties lēnāk vai ejiet kājām un visu kārtīgi apskatiet. Ceru, ka pasniedzējs autoskolā jums to ir mācījis (ja vien tādā esat gājuši). Un pilsētā nekur nav jāsteidzas – 50 km/h! Braucot ar šādu ātrumu, nav nekāda stresa un viss ir labi pārskatāms. Tiem, kam problēmas ar pārvietošanos pret kalnu (no Rūpniecības ielas puses), atgādināšu, ka arī agrāk, izbraucot uz tilta, bija jādod ceļš pa apli braucošajiem. Tā ka pretenzijas ir nevietā (bet tās nepārsteidz, jo man tur bieži gadījies redzēt visādus “džigitus”, kas ceļu nedod).
Nenoliedzami, jaunie krustojumi prasīs rūpīgāku kopšanu. Bet vai tad visi mūsu pūliņi nav uz to vērsti, lai dzīve kļūtu labāka, ielas tīrākas, gludākas un satiksme organizētāka? Neaizmirstiet, ka paši vien ar savu neuzmanību, visatļautību un bezatbildību radām haosu uz ielām. Ko sēsi, to pļausi!
