23. maija «Zemgales Ziņās» izlasīju par nebūšanām Raiņa ielā 3, kur pieminētas kaķu tantes. Viss! Mana pacietība bija galā!
23. maija “Zemgales Ziņās” izlasīju par nebūšanām Raiņa ielā 3, kur pieminētas kaķu tantes. Viss! Mana pacietība bija galā! Cik ilgi var vainot šos cilvēkus, ka viņi vienīgie redz pamestus un neēdušus dzīvniekus? Kāpēc viņas tiek dēvētas par kaķu tantēm jeb ikdienā par kaķu vecenēm? Es, piemēram, esmu vēl gados jauna un arī ēdinu kaķus. Man ir 37 gadi. Kāpēc uz mani būtu jādusmojas par to, ka baroju dzīvniekus, kuriem nav saimnieku? Tas ir jādara, jo arī manā mājā nevienam neienāk prātā parūpēties par šiem nabagiem. Man ir divi bērni, ierobežoti iztikas līdzekļi, bet nespēju citādi rīkoties. Pie mājas ik pa laikam tiek nomesti kaķēni. Ko es daru? Ņemu un par saviem līdzekļiem vedu uz dzīvnieku patversmi, jo pilnīgi visus nevaru uzturēt. Man daudzi veci cilvēki saka: “Meitiņ, Dieviņš tev palīdzēs, viņš tevi neatstās nelaimē par tavu labo sirdi.” Taču man nāk prātā doma, kāpēc Dieviņš nesoda cietsirdīgās būtnes, kas pamet kaķus. 24. maija avīzē pilna lapa nomocītu, pamestu, aizmirstu dzīvnieku. Ko par to teiksiet, cienītās nekaķu vecenes? Kā vispār iespējams domāt, ka esam sodāmas? Pat tad, ja mani nosūdzēs policijā, turpināšu iesākto. Nevajag vainot kaķus par nekārtībām jūsu mājā. Tie nepiegružo, papīrus, plēves un ēdienu atkritumus pa logu ārā nelidina, savas vajadzības kārto vienīgi uz ielas, noslēpjot, cik dziļi var. Labāk pavērojiet suņu īpašniekus! Sūdzieties par tiem! Viņi taču tīšām aiz tiem nesavāc, un neviens neko nesaka. Bet mēs kāpjam pāri vai arī nepaspējam noreaģēt… Un vēl. Cienījamie godīgie jelgavnieki! Vēršos pie jums ar lūgumu: šī vasara būšot ļoti karsta. Palīdzēsim pamestajiem dzīvniekiem un dosim viņiem dzert. Tie varot kādu laiku iztikt bez ēšanas, bet bez dzeršanas gan ne. Neļausim viņiem mocīties slāpēs! Lūdzu, lūdzu!
Biruta
