Pieminot Mātes Terēzes nāves 10. gadadienu, katoļu ordeņa «Žēlsirdības misionāri» birojā Kalkutā trešdien notika piemiņas svētbrīdis.
Pieminot Mātes Terēzes nāves 10. gadadienu, katoļu ordeņa “Žēlsirdības misionāri” birojā Kalkutā trešdien notika piemiņas svētbrīdis. Dienu iepriekš tā sauktais “sātana advokāts” publicēja Mātes Terēzes vēstules, kurā ir arī viņas šaubas par Dievu.
Piemiņas pasākumā piedalījās Kalkutas graustu iemītnieki, par kuriem rūpējās Terēze un viņas ordeņa mūķenes, kā arī daudzi viņu darba apbrīnotāji no ārzemēm.
Par nabagiem un mirstošajiem veltīto labdarības darbu Albānijā dzimusī katoļu baznīcai piederīgā Māte Terēze 1979. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju.
Jau 2003. gadā nelaiķa pāvests Jānis Pāvils II Terēzi beatificēja, kas ir pirmais solis, lai kādu aizgājēju atzītu par svētu. Piemiņas pasākumā pie Terēzes kapavietas sapulcējušies pauda cerību, ka viņa drīzumā tiks kanonizēta par svēto.
Ordenim “Žēlsirdības misionāri”, kuru pirms 60 gadiem dibināja Māte Terēze, tagad 14 valstīs pieder 480 patversmes. Tajās aprūpē nabadzīgos, slimos, bāreņus, kā arī vientuļus vecus ļaudis. Ordenī darbojas 4800 mūķeņu, kuras visas valkā baltu sari ar zilām malām, kā to dzīves laikā darīja ordeņa dibinātāja.
Māte Terēze mira 87 gadu vecumā 1997. gada 5. septembrī. Pēc viņas nāves “Žēlsirdības misionāru” vadību pārņēma māsa Nirmala.
Pirms piemiņas pasākuma klajā nāca grāmata “Māte Terēze: Esi mana gaisma”, kurā publicētas vēstules un kas izraisījusi pretrunīgas diskusijas. Vēstulēs lasāms, ka Terēze šaubījusies par Dieva klātesamību un mokoši pārdzīvojusi tās trūkumu. Vēstules publiskoja tā saucamais “sātana advokāts”, kuru ieceļ katoļu baznīca katram, kas tiek beatificēts. Advokāts vāc materiālus, kas nepieciešami, lai izvērtētu potenciālā svētā atbilstību šim statusam.
“Māsas bija izbrīnītas, es biju izbrīnīta, uzzinot, cik ļoti viņa cieta no slāpēm pēc Dieva,” atzina māsa Nirmala. “Māsas saprot – pat pieļaujot domu, ka Dievs viņu ir pametis, viņa nekad nenovērsās no tā. Tās bija slāpes pēc Dieva, tas bija viņas diženums.”
Rakstu “Viņas agonija: Mātes Terēzes ticības krīze” un vēstules žurnāls “Time” publicējis arī savā mājas lapā www.time.com internetā.
Uz 3. septembra “Time” vāka ir Terēzes portrets.
