Pēc informācijas saņemšanas par policijas darbībām, cenšoties noskaidrot, kur palicis Pavasara ielas vēsturiskais bruģis, nedaudz uz nerviem uzkrita (piedodiet par izteicienu) pašvaldības noorganizētā «astes celšana».
Pēc informācijas saņemšanas par policijas darbībām, cenšoties noskaidrot, kur palicis Pavasara ielas vēsturiskais bruģis, nedaudz uz nerviem uzkrita (piedodiet par izteicienu) pašvaldības noorganizētā “astes celšana”. Ar to nebūtu jālepojas, ka pēc gadu ilgām pārdomām atbildīgās institūcijas vērstos pie likumsargiem ar lūgumu atrast vēstures gandētājus, taču šajā gadījumā nav izdarīts pat tik daudz. Izrādās, pretēji dažu amatpersonu teiktajam policija sākusi pārbaudes tikai pēc “Zemgales Ziņu” publikācijām.
Lai gan pērn zagļi aizturēti, pārsteidz, ka amatpersonas bijušas tik slinkas, lai uzrakstītu iesniegumu par bruģa piesavināšanās mēģinājumu. Gribot negribot rodas vēlme meklēt šīs bezdarbības iemeslus. Tā ir parasta neizdarība? Varbūt vienaldzība? Vai kāda piesegšana? Tā jau var pat aizdomāties līdz tam, ka kāds bruģa ņemšanai devis klusu “svētību”.
Būtu lepnums un prieks par pašvaldību, ja tā rīkotos nekavējoties, piemēram, kā reaģēja uz “Admirāļu kluba” ēkas un zemes iegādi. Par pēdējo gadījumu – žetons, bet kauna traipu par zaudēto bruģi ar to vien neizdosies nomazgāt!
