Ilgi gaidītie ziemas prieki beidzot pienākuši arī bļitkotājiem – ūdenstilpes iekaltas ledus bruņās. Vai ziemas makšķerēšanas cienītāji ievēro noteikumus arī šajā gadalaikā, to pārbauda inspektori.
Ilgi gaidītie ziemas prieki beidzot pienākuši arī bļitkotājiem – ūdenstilpes iekaltas ledus bruņās. Vai ziemas makšķerēšanas cienītāji ievēro noteikumus arī šajā gadalaikā, to pārbauda inspektori. Pagājušajās brīvdienās līdz ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas Kontroles sektora vadītāju Juriju Skribānu un inspektoru Aigaru Ostrovski par to pārliecināties devās arī “Ziņas”. Izrādās, vairums makšķernieku prasības ievēro un ir arī gana aktīvi, ziņojot par pārkāpējiem.
Sestdienas rīts sagaida ar pamatīgu atkusni – temperatūra aptuveni trīs grādi virs nulles – un spēcīgu ziemeļrietumu vēju. Māc bažas, vai šodien kāds būs uz ledus, cerot izvilkt savu lielo lomu. “Ziņu” zvans Skribāna kungam, un viņš atteic, ka īstu ziemas makšķerēšanas cienītāju temperatūra virs nulles nenobaidīs – ka tik būtu ledus, uz kura kāpt virsū. Pieredzējušajam inspektoram ar 12 gadu stāžu izrādās taisnība. Kur vairāk, kur mazāk, bet uz visiem ledū kaltajiem ūdeņiem sastopam ziemas makšķerēšanas cienītājus.
Ratiņi nav šķērslis
Jelgavas kontroles sektora triju zivju inspektoru pārraudzībā ir visas Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona ūdenstilpes – upes, ezeri un dīķi. Dodamies pārraudzīt, kā makšķerēšanas noteikumus ievēro Jelgavas un Dobeles rajona aizsalušajās ūdenstilpēs. Starp citu, tās iecienījuši arī daudzi jelgavnieki. Pirmos braucam pārbaudīt Mūrmuižas un Ziedkalnes uzpludinātos dīķus. Uz abiem sēž pa kādiem desmit copmaņiem. Uz dīķa Ziedkalnē inspektori pirms pāris dienām atraduši vairākas nelegālās zemledus ūdas. “Šādos gadījumos pierādīt, kas tās salicis, nav iespējams. Neviens jau neies atzīties tādā grēkā,” skaidro J.Skribāns. Viņam ir aizdomas, ka pārsvarā ar aizliegto rūpalu nodarbojas tuvējā pansionāta iemītnieki.
Uz abām ūdenskrātuvēm sastaptajiem copmaņiem ar zvejas rīku skaitu un makšķerēšanas kartēm viss ir kartībā. Vien kādam kungam tiek sastādīts protokols par makšķerēšanu bez tās. Viņu pievīlusi nezināšana. Domājis, ka 63 gadi ir vecums, kad karte vairs nav vajadzīga. Ko darīt, vainīgs, un desmit latu administratīvais sods tiek nomaksāts bez kavēšanās. Uz Ziedkalnes dīķa sestdien sastopam ratiņkrēslā sēžam arī vietējo iedzīvotāju Jāni Ivanovu. Izrādās, invaliditāte un ratiņkrēsls nav šķērslis, turklāt makšķerēšanas karte arī nav nepieciešama. Vien jāievēro pārējie noteikumi.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – licencētā makšķerēšana
Īpaši daudz copmaņu – aptuveni septiņdesmit – sestdien ir uz Tērvetes, saukta arī par Gulbju, ezera ledus. Apsaimniekošanā to paņēmis uzņēmums “Latvijas valsts meži”, kas regulāri tur ielaiž karpu un līdaku mazuļus. Tādēļ šo ezeru gan ziemā, gan vasarā iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī kaimiņvalsts Lietuvas zemledus makšķernieki. Izrādās, pie viņiem līdakas drīkst ķert tikai līdz decembra beigām (Latvijā līdz aprīlim, bet dabas liegumā Tērvetes ezerā – līdz martam). Tā kā ezerā darbojas licencētā makšķerēšana, nepieciešams iegādāties licenci vienai dienai vai sezonai. To var nopirkt pie ezera uzrauga automašīnu stāvvietā.
Arī Tērvetes ezerā pārkāpēju nav daudz, vien atrodam pāris nevienam “nepiederošu” ūdu. Šoreiz tās nav pašdarinātas, bet iegādātas veikalā. Inspektors skaidro, ka parasti neviens neatzīstas pārkāpumā – labāk zaudēt zvejas rīku, kura cena ir pusotrs lats, nekā maksāt daudz vairāk soda naudā.
Sestdien uz Tērveti atbraukuši arī bļitkotāji no netālajiem Jonišķiem. Izrādās, mūsu inspektori dažus no viņiem sastapuši jau iepriekš. Toreiz ciemiņi sodīti ar desmit latiem katrs, jo nav bijis makšķerēšanas karšu. Lai nebūtu nepatikšanu, šoreiz tās pa ceļam iegādātas Elejas pasta nodaļā.
Strīdnieks
Puse no Indrānu ūdenskrātuves atrodas privātīpašumā. Tas gan nenozīmē, ka īpašniekam vai citiem makšķerniekiem tur nav jāievēro makšķerēšanas noteikumi. Tieši uz šā dīķa inspektori sestdien atrod vairāk nekā trīsdesmit paštaisītu ūdu. Pie vainas noteikti būs kāds vietējais “maliķis”, uzskata J.Skribāns. Pārsvarā tie jau zināmi. Nelegālie zvejas rīki tiek konfiscēti. Neliela “saraušanās” inspektoram sanāk ar kādu kungu no Dobeles. Viņam ir tikai pērnā gada makšķerēšanas karte, arī naudas neesot ko maksāt. Tad būs vien jāsastāda protokols un jāaiztur makšķerēšanas rīki. Tos pēc administratīvās lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas varēs saņemt Reģionālajā vides pārvaldē Jelgavā. Pēc asākas vārdu pārmaiņas nauda tomēr atrodas un sods tiek nomaksāts. “Pēc noteikumiem cope šodien līdz makšķerēšanas kartes iegādei aizliegta,” nosaka Skribāna kungs.
Viltus trauksme
Pa ceļam pārbaudot vēl pāris ūdenstilpju, inspektori dodas atpakaļ uz Jelgavu. Jāaplūko arī kāds Lielupes līcītis pirms Kalnciema. To ziemas ūdu izlikšanai iecienījusi divu jelgavnieku “brigāde”. Lielupē ir pamatīga straume, arī ledus pārāk plāns. Dodamies uz Driksu pie Pils salas ziemeļu gala. Inspektoriem ir informācija, ka iepriekšējā dienā makšķernieki tur redzējuši liekam ūdas. Šoreiz nekas aizliegts netiek atrasts. Uz plānā Lielupes ledus sēž pāris copmaņu. Informācija par zvejas un makšķerēšanas pārkāpumiem neesot tik reta. Patiesa tā gan izrādās vien aptuveni pusē gadījumu. Nekas, ka pārbaudot bieži velti nākas tērēt laiku un degvielu, uzskata J.Skribāns. Būtu daudz sliktāk, ja makšķernieki par redzētajiem pārkāpumiem klusētu. Apzinīgums viņu rindās esot audzis tieši pēdējos gados. Acīmredzot vīri sapratuši, ka, kopīgi ar inspektoriem apkarojot “maliķus”, paši tiks pie lielākiem lomiem.
Tas bija neliels ieskats vienā ikdienišķā zvejas inspektoru darba dienā. Tādi reidi pa triju rajonu ūdenstilpēm mēnesī sanākot vidēji septiņpadsmit – trīs četri nedēļā katram. Pērn soda naudās no 222 pārkāpējiem iekasēti gandrīz 2,2 tūkstoši latu. 2006. gadā atsavināti 757 aizliegti zvejas un makšķerēšanas rīki. Pretēji daudzu uzskatam, ka šī naudiņa nonāk inspektoru kabatās, tā tiek iemaksāta Zivju fondā. Savukārt tas līdzekļus izmanto zivju mazuļu iegādei, ataudzēšanai un ielaišanai ūdenstilpēs visā Latvijā, kā arī citiem pasākumiem, kas saistīti ar zivju resursu aizsardzību.
***
Uzziņai
– Makšķerēt drīkst, izmantojot divus makšķerēšanas rīkus (vai zemledus ūdas).
– Tie nedrīkst atrasties āliņģī tālāk par 50 metriem no copmaņa.
***
Par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu (MK noteikumi nr.31, 2006. gada 10. janvārī)
– Sods, pamatojoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. panta 1. daļu, ir no brīdinājuma līdz 50 latiem (makšķerēšana bez kartes vai licences, makšķerēšanas rīku un noķerto zivju skaita pārsniegšana, zemmēra loms).
– Ja noteikumi gada laikā pārkāpti atkārtoti, pēc LAPK 80. panta 3. daļas soda apmērs ir no 30 līdz 500 latiem. Tajā nav iekļauta zaudējumu atlīdzība par nelikumīgi noķertajām zivīm.
***
Licencētā makšķerēšana Tērvetes (Gulbju) ezerā:
– vienas dienas atļauja – 1 lats;
– sezonas atļauja – 9 lati ar PVN.
***
Makšķerēšanas karte:
– uz gadu maksā 5 latus;
– trīs mēnešiem – 2 latus;
– nav vajadzīga līdz 16 gadu vecumam, invalīdiem, pensionāriem pēc 65 gadu vecuma (līdzi jābūt pensionāra, invaliditātes apliecībai vai personu apliecinošiem dokumentiem).
