Palikusi vairs tikai pusotra nedēļa, un mednieki varēs doties stirnu āžu medībās jeb, kā tautā mēdz teikt, meklēt Jāņu buku.
Palikusi vairs tikai pusotra nedēļa, un mednieki varēs doties stirnu āžu medībās jeb, kā tautā mēdz teikt, meklēt Jāņu buku. Lai tās būtu interesantākas un veiksmīgākas, der atcerēties, ka vasarā stirnu āži meklē izredzēto un reizēm atsaucas arī mātītes īdēšanas atdarinošam svilpienam.
Varbūt kāds nezina, bet to dažādas tonalitātes ir viens no veidiem, kā stirnas sazinās. Svilpiens vienmēr nozīmē aicinājumu satikties. Ja tas ir zemākos toņos, stirna meklē āzi, ja augstākos – tas ir mudinājums atsaukties kazlēnam, kurš kaut kur tuvumā noslēpies zālē. Ar vēl augstākas tonalitātes svilpienu tas meklē māti. Stirnu īpatnējais svilpiens cilvēka ausij bezvēja laikā dzirdams aptuveni 150 metru attālumā, tikai tas jāmāk atšķirt no pārējiem meža trokšņiem.
Der gludas lapas
Svilpīti stirnu pievilināšanai viegli pagatavot pašam, taču būs krietni jānopūlas, lai to iemācītos pareizi lietot. Vislabāk tās izgatavo no lapas ar smalku dzīslojumu un līdzenām malām. Derēs bumbieres, bērza vai ceriņu, var mēģināt izmantot arī kamolzāles lapu. To pieliek cieši sakniebtām lūpām un pūš tā, lai lapas malas sāktu vibrēt, radot vēlamo skaņu. Jo platāk būs pirksti, kas tur lapu, jo skaņa – zemāka, jo tuvāk – augstāka un vairāk atgādinās kazlēna aicinājumu mātei.
Diemžēl kļūdoties izdosies skaņa, kas atgādinās stirnas briesmu signālu, un cerētā medījuma vietā labākajā gadījumā pamanīsiet vien aizmūkošā dzīvnieka pēcpusi.
Katram sava skaņa
Dabas materiālu svilpīti var izgatavot dažos mirkļos, tomēr mednieki bieži vien izvēlas rūpnieciski izgatavotās. Taču arī tās jāmāk noregulēt uz “pareizā” toņa. Princips tas pats – jo skaņa zemāka, jo tā vairāk domāta stirnu āzim, augstāka – kazai.
Mēdz teikt, ka saule pēc lietus samulsina stirnu āzi, tāpēc vislabāk mānīgajam svilpienam viņš atsaucas pēc pērkona lietusgāzes, kad pļavās mazliet “kūp” migla un gar mākoņa maliņu atkal parādās pirmie saules stari.
Stirna redz samērā vāji, tomēr viņa ievēros jebkuru strauju kustību. Dzīvnieks vairāk paļaujas uz dzirdi, tāpēc stirnu medībās jābūt īpaši klusam, jāsaplūst ar apkārtējo pasauli un jāpaliek nemanāmam. Protams, jāaizmirst arī par pīpēšanu. Tikai tad var cerēt uz panākumiem, īpaši vasaras otrajā pusē, kad dzīvnieki kļūst tramīgāki.
Vai vērts šaut?
Kad dzīvnieks izvilināts no paslēptuves, atliek vien izlemt, vai izdarīt šāvienu. Varbūt skaistākos stirnu āžus tomēr vērts pataupīt un ļaut viņiem turpināt dzimtu, radot veselīgus un spēcīgus pēcnācējus. Savukārt nogalināt labāk tos dzīvniekus, kuriem redzamas kādas nepilnības, piemēram, viens rags vai cita kroplība. Cepetim tas nekādi neskādēs, savukārt šaujot veselīgākos un skaistākos dzīvniekus, radām iespēju, ka izredzes turpināt dzimtu iegūst vājākie, kurus citā situācijā spēcīgākie āži aizraidītu.
Speciālisti uzskata, ka tomēr nevajadzētu pārāk daudz eksperimentēt ar māņu svilpieniem. Ja tie nemākulīgi, stirnas tikai aizbaidīs. Īpaši neveiksmīgs svilpiens var izjaukt jau sākušos riestu. Tāpēc atliek atrast vietu, kur dzīvnieki visbiežāk uzturas, ierīkot slēpni un izdarīt nekļūdīgu šāvienu.
