«Nevis vārds cilvēku padara vērtīgu, bet gan cilvēks vārdu,» ir pārliecināta Leokādija Petkūna, atzīstot, ka viņas vārds ir īpatnējs, un ar savu spēcīgo raksturu viņa par tādu veido arī savu vārdu.
«Nevis vārds cilvēku padara vērtīgu, bet gan cilvēks vārdu,» ir pārliecināta Leokādija Petkūna, atzīstot, ka viņas vārds ir īpatnējs, un ar savu spēcīgo raksturu viņa par tādu veido arī savu vārdu.
Kāds Leokādijas dzīves paradokss: dzimusi Lietuvā, pēc tautības ir poliete, bet kopš bērnības dzīvo Latvijā. Gaviļniece jau astoto gadu strādā Glūdas pamatskolas ēdnīcā par pavāri un secina, ka tieši darbā guvusi prasmi labi gatavot. Viņai ir prieks arī par kolēģiem, ar kuriem allaž var sirsnīgi parunāt.
Leokādija esot vienkāršs cilvēks, un par visu vismīļākie viņai ir bērni – trīs meitas, par kuru labklājību un pilnvērtīgu dzīvi viņa ir gatava cīnīties vienmēr: «Tieši ugunīgais Lauvas temperaments, neizsīkstoša enerģija un cilvēcīga vēlme būt sava uzdevuma augstumos mani pamudina neapstāties, iet uz priekšu.»
Gaviļnieces ikdienu aizpilda ģimene, mājas, darbs un dārzs. Ģimene viņai ir jauka, protams, reizēm gadās pa strīdiņam, bet tas tiek kompensēts ar izrunāšanos, un tagad visi kopīgiem spēkiem remontē māju. Leokādijas kundzei atpūtas brīžos patīk paskatīties kādu labu filmu, paadīt vai papriecāties par pašas audzētām istabas puķēm.
Gaviļniecei gaidāms kāds patīkams pārdzīvojums: viņa pavisam drīz kļūs par divu mazulīšu vecmāmiņu, tas sagādājot milzīgas gaidas un prieku.
Izturību un vēlmju piepildījumu vēlam arī citām šodienas gaviļniecēm Leontīnēm, Lonijām un Ligijām!
