Vakar savas neatkarības 80. gadadienu atzīmēja Igaunija, bet jau pirmdien Neatkarības dienas svinības bija organizējusi Jelgavas sadraudzības pilsētas Pērnavas apgabala administrācija un pilsētas dome.
Vakar savas neatkarības 80. gadadienu atzīmēja Igaunija, bet jau pirmdien Neatkarības dienas svinības bija organizējusi Jelgavas sadraudzības pilsētas Pērnavas apgabala administrācija un pilsētas dome. Plašajā svētku programmā piedalījās arī ilggadējo sadarbības partneru Jelgavas domes un Šauļu pašvaldības delegācijas.
Jelgavas draudzēšanās ar Pērnavu sākās 1957. gadā, bet vēl gadu agrāk igauņi atrada sev partnerpilsētu Vāsu Somijā. Sadarbība ar somiem turpinājusies visus padomijas gadus, un arī igauņiem nozīmīgajā dienā kopā ar saviem draugiem bija Vāsas pārstāvji.
Valsts svētku atzīmēšanai Igaunijas valdība atvēlējusi 5 miljonus kronu, no tām kāda daļa bija paredzēta arī pasākumiem pilsētās un apgabalos. Speciāli svētku tostiem bija pasūtīts Spānijā ražots vīns ar astoņdesmitgades simboliku uz etiķetes, ar zeltītu «80» lepojās trīssimt gramu šokolādes tāfeles. Arī materiāls pabalsts daudzbērnu ģimenēm bija viens no valdības žestiem Neatkarības dienas sakarā.
Pērnaviešiem bija pamats sākt svinības jau 23. datumā, jo tieši tad Neatkarības manifests tika nolasīts Pērnavā un tikai dienu vēlāk galvaspilsētā Tallinā. 23. februāris nozīmīgs arī kā Igaunijas pirmā un pēdējā valsts prezidenta Konstantina Petsa dzimšanas diena, bet dzimis viņš 1874. gadā Tahkurannā netālu no Pērnavas.
Dažādiem svētku pasākumiem piepildītā Neatkarības dienas atzīmēšana Pērnavā sākās pilsētas domē.
Augstākais apbalvojums godājamiem cilvēkiem
Pirms pieciem gadiem nodibināts Pērnavas rajona un pilsētas augstākais apbalvojums Goda zīme, ko valsts Neatkarības dienā pasniedz kā atzinību par sabiedrības labā vadītu darba mūžu. Atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam (pašvaldības un ministrijas iecelta apgabala pārvalde) šogad tika pasniegtas četras apgabala un trīs pilsētas Goda zīmes.
Ceremonija notika pilsētas domes ēkā. Spēlēja Vendras kamerorķestris. Godināmos uzrunāja, medaļas un ziedus pasniedza apgabala un pilsētas pašvaldības vadītāji, mīļus smaidus viņiem dāvāja arī Pērnavas mis Kristīna. Paši apbalvotie literāts, aktrise, ilggadēji pedagogi, sporta dzīves vadītāji bija fotokorespondentu un televīzijas uzmanības lokā. Pēc tam viņi kopā ar viesiem devās uz pieņemšanu un svētku banketu apgabala administrācijas ēkā.
Draudzības māja nākotnes acīm
Delegācijām svētku programmā pieteiktais Draudzības mājas apmeklējums izrādījās ložņāšana pa putekļainām, nodilušām koka trepēm trīs stāvu augstumā kādā Pērnavas centra ēkā, kas 17. gadsimtā celta kā klēts, bet tagad iecerēta pārbūvei par starptautisku tikšanās vietu. Projekts tapis kopā ar somiem, un idejas realizēšanai daļēji tiks izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi. Viesi no sadraudzības pilsētām uzzināja, ka Draudzības mājā paredzētas savas prezentācijas telpas arī Šauļiem un Jelgavai, taču par to iekārtošanu un mērķtiecīgu izmantošanu būs jāgādā pašiem.
Tahkurannā, kur dzimis Konstantins Petss
Tahkurannā vairs nav Igaunijas pirmā prezidenta Konstantina Petsa māju. To vietā dega ugunskurs, ap kuru pulcējās piemiņas brīža dalībnieki, pirms tam nolikuši ziedus pie turpat līdzās celtā pieminekļa.
Konstantins Petss ir Igaunijas neatkarības simbols. No tēva mantojis dumpinieka garu, viņš to turpināja kopt savos studiju gados, un 1917. gadā piedalījās Igaunijas autonomijas likumprojekta izstrādāšanā, ko apstiprināja Kerenska pagaidu valdība. Pēc Igaunijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā viņš ar pārtraukumiem bija valsts vecākā amatā pildīja premjera un prezidenta pienākumus. No 1938. gada aprīļa līdz 1940. gadam bija valsts prezidents.
Konstantins Petss cietis gan Rietumu, gan Austrumu okupantu represijas, bet 1940. gada jūlijs bija liktenīgs. Viņu apcietināja, izsūtīja nometinājumā, tad 1954. gadā atveda uz psihoneiroloģisko klīniku Vilandes apkārtnē. Taču ziņas par prezidenta atgriešanos Igaunijā ātri izplatījās, un, tā kā daudzo apmeklētāju vēlēšanās viņu satikt, varēja apdraudēt «mieru valstī», Konstantins Petss atkal tika izvests uz Kaļiņinas apgabalu, kur 1956. gada janvārī mira. Igauņiem izdevās atrast viņa mirstīgās atliekas un 1990. gadā pārapbedīt Tallinas Meža kapos.
Saglabā pieminekļa fragmentus
Pievakarē Pērnavas skolu jaunatne ar lāpām pulcējās Alevi kapsētā, kur apbedīti Igaunijas neatkarības cīņās kritušie un atjaunots pirms Otrā pasaules kara viņiem celtais piemineklis. Padomju laikā piemineklis uzspridzināts. Vietu apsargājuši krievu karavīri, bet trim igauņu jaunavām izdevies slepus aizvilkt tālāk pieminekļa fragmentu un to ierakt zemē. Kad atjaunotajā valstī nolemts atjaunot pieminekli, viņām pēc krietnas meklēšanas izdevies noslēpto atrast, un tagad šī detaļa (ko, starp citu, ar pūlēm nu pārvietojuši vīri) glabājoties muzejā.
No kapsētas garā un krāšņā lāpu gājienā skolu jaunatne devās uz pilsētas centru, kur jau pulcējās arī citi pilsētnieki. Svētku mītiņš notika vietā, kur reiz atradās pilsētas teātra ēka ar balkonu, no kura tika pasludināta Igaunijas neatkarība. Karā degušo ēku, ko, pēc speciālistu domām, noteikti varēja atjaunot, acīmredzot politisku iemeslu dēļ 1961. gadā nojauca. Tagad tās vietā ir moderna viesnīca un restorāns, bet līdzās maza bijušās teātra ēkas skulptūra un ziņas par vēsturisko notikumu.
Pilsētas simfoniskā orķestra koncerts
Profesionāla simfoniskā orķestra uzturēšana pilsētā liecina, ka pērnavieši ir klasiskās mūzikas cienītāji. Neatkarības dienas koncertā orķestris jaunā talantīgā diriģenta Olari Eltsa vadībā aicināja pilsētniekus un viesus klausīties Ludviga van Bēthovena skaņdarbus piekto simfoniju un piekto klavierkoncertu, kur solo izpildīja vairāku starptautisku konkursu finālists Ralfs Tāls.
Koncerts notika labi uzturētajās Pērnavas teātra telpās. Teātru un aktieru dzīve arī igauņiem neesot spoža, taču Pērnavas teātrim ar remontu laimējies tādējādi, ka ēkas vienā spārnā iemitinājusies un līdz ar to remontu atbalstījusi «Hansapank».
