Gads vēl lāga nav paspējis sākties, bet pašvaldības izpildvara jau ir izstrādājusi šā gada budžeta projektu.
Gads vēl lāga nav paspējis sākties, bet pašvaldības izpildvara jau ir izstrādājusi šā gada budžeta projektu. Jā, vēlēšanas tiešām nav aiz kalniem. Tā kā, dziļākā bedrē, kā iekritusi Jelgava, iekrist ir grūti, arī rāpšanās laukā no tās nebūs viegla un, galvenais, ātra. Vēl ilgus gadus pilsētai vajadzēs atmaksāt miljonus par nelietderīgi ņemto kredītu Siltumtīklu rehabilitācijai, kas nodrošinās Jelgavas atpalicību no citām pilsētām, kuras pa to laiku, kamēr Jelgava atmaksās parādus, veicinās uzņēmējdarbības attīstību un sakārtos infrastruktūru. Protams, kaut kad kaut kāds uzlabojums būs, taču pagaidām nav ar ko lepoties.
Jelgavas šā gada pagaidām vēl neapstiprinātais budžets, līdzīgi kā valsts budžets šim gadam, ir ilgi meklētais «kompromisu kompromiss», kas diemžēl tikpat kā neparedz izaugsmi ne valstī, ne mūsu saulainajā pilsētā. Tikai 1,3 miljonus latu šogad paredzēts izdot, atmaksājot pašvaldības saņemtos aizdevumus un procentus. Lai arī pašvaldība pagājušajā gadā «varonīgi» nokārtoja tās finansiālās saistības, tā nu nav lieta, ar kuru varētu lielīties. Protams, skaisti izskatās iecerētais budžeta samazinājums pilsētas izpildvarai par 31 tūkstoti latu, tas, protams, iederas priekšvēlēšanu populismā, taču pilsētu neglābs.
Daudz pozitīvāk vērtējams apstāklis, ka vismaz šajā apkures sezonā maksātnespējīgais Siltumtīklu uzņēmums neprasīs no pilsētas naudu, un to jau tiešām var nosaukt par panākumu. Par kādiem līdzekļiem uzņēmums iepirks kurināmo nākamajai sezonai – to šobrīd zina vienīgi Dievs. Tāpēc skaidrībai par maksātnespējas procesa risinājumu jābūt līdz nākamās apkures sezonas uzsākšanai, un tas ir pirmais lielais darāmais darbs jaunajiem domniekiem.
Taču nebūt ne vienīgais. Atvēlot nedaudz vairāk līdzekļu sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai Jelgavā, beidzot varētu parādīties arī tveramāki rezultāti kaut vai tās pašas narkomānijas apkarošanā. To pašu var teikt arī par nelegāli Latvijā ievesto nezināmas izcelsmes alkoholu un cigaretēm, kas Jelgavā tiek vērienīgi tirgotas neskaitāmās «točkās». Ja no plānotajiem kopējiem ieņēmumiem 10,6 miljonu latu apmērā 5,8 miljonus latu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pašvaldībai jādara viss iespējamais, lai uzlabotu nodokļu maksātāju dzīvi un skaitu, un drošība ir būtiskākais faktors, kas var ļoti tieši ietekmēt paredzamo nodokļu plūsmu. Piemēram, uzņēmējdarbības vide un drošība.
Pašvaldībai arī vajadzētu stimulēt LLU absolventu «nogruntēšanos» Jelgavā, nevis Rīgā vai kādā citā pilsētā. Citādi no 2,8 miljoniem latu pašvaldības līdzekļu, kurus šogad paredzēts atvēlēt izglītībai, pilsētai liela labuma nebūs. Kopā ar mērķa finansējumu no valsts budžeta izglītībai Jelgavā šogad paredzēts atvēlēt 5,3 miljonus latu – pusi no pilsētas budžeta, bet vai gudrākie un spējīgākie skolēni un studenti pēc studiju beigām vēlēsies palikt Jelgavā – tas ir jautājums, atbilde uz kuru var daudzus nepatīkami pārsteigt. Jelgavai ir milzu iespējas izmantot LLU esošo intelektuālo potenciālu, un šo iespēju «palaišana garām» nākotnē var izvērsties par sāpīgu kļūdu.
Protams, šā gada vērienīgākais projekts būs Lielupes tilta remonts, jācer, ka tas tiks paveikts laikā un turpināsies arī uzsāktais ietvju remonts. Sāpīgs jautājums ir arī ielu apgaismojums un iespējas to nodrošināt. Šķiet, kamēr ielu apgaismojuma tīkli nepiederēs pilsētai, kārtības nebūs. Taču pašvaldībai jārēķinās, ka ielu apgaismojuma nodrošināšana prasīs ne mazus līdzekļus un, ja tai nav vīzijas, kur šos līdzekļus ņemt, tad pilsētai nemaz nav vērts cīnīties par ielu apgaismojuma tīklu piederību.
Nenoliedzami, intriģējošākā sadaļa šā gada pilsētas budžeta projekta izdevumos ir neparedzētiem gadījumiem atvēlētie 47 tūkstoši latu. Lai arī zemestrīces seku likvidācijai ar šādu summu būtu daudz par maz, priecē, ka pilsētas tēvi atraduši kaut nelielu iespēju izveidot nelielu rezerves fondu. Vajadzības, kas pretendēs uz šiem līdzekļiem, noteikti atradīsies. Ja ne, nākamie domnieki tās noteikti atradīs. Lai nu ko, bet naudu tērēt domnieki pratīs. Bet nopelnīt?
