Biedē tas, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu Latvija varētu izlietot budžeta caurumu lāpīšanai, nevis ekonomikas attīstībai, kas nākotnē ļautu gan iespējami vienkārši atdot aizdevumu, gan radīt pietiekami daudz darbavietu.Izskanējis gana daudz secinājumu un spekulāciju, kāpēc Latvijai vajadzētu vai nevajadzētu ņemt aizdevumu no SVF, kādus noteikumus un prasības fonds varētu izvirzīt un kā šie līdzekļi var palīdzēt tikt laukā no ekonomiskā ziņā ne īpaši apskaužamās situācijas, kādā esam patlaban.Patlaban SVF aptver 185 valstis visā pasaulē, tostarp šā fonda dalībvalsts kopš 1992. gada ir arī Latvija, kas visu šo laiku maksājusi dalības maksu, nodrošinot iespēju arī mums saņemt aizdevumu, ja tas nepieciešams. Zināmā mērā varētu teikt, ka šodien mums ir iespēja saņemt atpakaļ daļu līdzekļu, ko paši šajā fondā esam noguldījuši, un izmantot tos, lai līdzsvarotu šodienas ekonomisko situāciju.Valdības vilcināšanāsTomēr ir vairākas būtiskas kļūdas, kas jau patlaban manāmas iespējamā aizdevuma pieprasīšanā. Pirmkārt, liela bezatbildība ir lēmums vērsties pie SVF tik vēlu. Mēs labi atceramies, ka jau vasaras beigās Ministru prezidents Ivars Godmanis sprieda, ka priekšā grūti laiki, īpaši uzsvērdams nākamā gada pirmos mēnešus. Nu šie smagie mēneši ir burtiski deguna galā, bet tikai tagad valdība nolēmusi vērsties pie SVF pēc aizņēmuma. Atgādināšu, ka pēdējās valstis, kas tikko saņēmušas šādu atbalstu, ir Īslande un Pakistāna, kas sarunas par aizņēmumu sāka jau šā gada pavasarī, un tām aizdevums tika formēts gandrīz astoņus mēnešus.Pēc būtības šis aizņēmums tiek formēts līdzīgi tam kā jebkuras mājsaimniecības vai uzņēmuma kredīts, un mēs labi zinām, ka ir noteiktas procedūras un formalitātes, kas jāizpilda, kredītu noformējot, un tam vajadzīgs laiks. Ja aizdevumu prasa valsts, jau pēc loģikas skaidrs, ka formalitātes varētu būt stipri laikietilpīgākas, tāpēc, tagad sākot pretendēt uz aizdevumu, reālākais scenārijs ir, ka Latvija naudu varētu saņemt 2009. gada otrajā pusē.Pieļauju, ka vilcināšanās lielā mērā saistīta ar valdības bažām par viņu «status quo». Kā zināms, SVF aizdevumus dod ar zināmiem nosacījumiem, un Latvijas gadījumā ir visai skaidras prasības par izmaiņām valsts pārvaldes mehānismos – tiek prasīta lielāka pārskatāmība un kontrole, vairāku lielu ilgtermiņa projektu iesaldēšana un regulāra, stingri kontrolēta atskaišu mehānisma ieviešana. Acīmredzot prasības bijušas pietiekami biedējošas, lai par aizdevuma formēšanu izšķirtos laikus.Kā tērēsim aizdevumuKas attiecas uz Latvijas valdību, plāns vēl nav pat izstrādāts – tā vismaz iespējams spriest no Ivara Godmaņa un Ata Slaktera patlaban publiski paustās informācijas. No viņiem dzirdēti pieņēmumi un minējumi, kur iespējamos līdzekļus varētu izlietot. Kas biedē vēl vairāk – virkne šo pieņēmumu norāda, ka aizdevums varētu tikt izlietots budžeta caurumu lāpīšanai, nevis reālai ekonomikas attīstīšanai, kas nākotnē gan ļautu iespējami vienkārši atdot aizdevumu, gan radīt pietiekami daudz darbavietu, gan celt patlaban katastrofāli nokritušo iekšzemes kopprodukta līmeni.Manuprāt, būtiski patlaban atjaunot valsts iepirkumus, bez šaubām, skatoties, kurās jomās. Svarīgi, lai valsts veicinātu tās uzņēmējdarbības jomas, kas rada iespēju attīstīties ekonomikai kopumā, bet otrkārt – jāorientējas uz jomām, kurās iespējams ražot galaproduktu. Domāju, savulaik iecere par celulozes rūpnīcu un vēl vairākas citas līdzīgas idejas nebija peļamas, savukārt šodien tādu projektu īstenošana mums ir izšķiroša.Viens no veidiem, kā būtu iespējams izlietot kaut daļu SVF aizdevuma, ir tieši kādas atbilstoša līmeņa rūpnīcas būve, kuras rentabilitāte īsumā varētu izpausties tā, ka pēc trīs četriem gadiem tā sasniegs nulles punktu. Tas ir, ieguldītās investīcijas un ieņēmumi izlīdzināsies, tā sāks pelnīt piektajā pastāvēšanas gadā, bet sestajā to varēs nodot privatizācijai un par iegūtajiem līdzekļiem visai vienkārši atdot aizņēmumu. Jo arī SVF aizdevuma Latvijai iespējamais termiņš ir aptuveni septiņi gadi. Turklāt jāņem vērā, ka šāda rūpnīca dotu plašāku ieguldījumu ekonomikā – jaunas darbavietas, eksporta iespējas, ar rūpnīcas produkciju saistītu nozaru attīstību.Patlaban grūti pateikt, kādā virzienā attīstīsies runas un, kas daudz svarīgāk, reālie darbi SVF aizdevuma kontekstā.Saīsināti no www.politika.lv
