Nedēļa bijusi smaga gan fiziski, gan morāli. Pārdzīvojumu un nenormāla skrējiena salikums.
Nedēļa bijusi smaga gan fiziski, gan morāli. Pārdzīvojumu un nenormāla skrējiena salikums.
Tā kā meita uzņēmusies mājas celtniecību, kārtējo reizi skrējām pa veikaliem, iegādājāmies materiālus. Sitāmies, lai dabūtu namam siltumu un elektrību. Baigais “bardaks” notiek. Nezinu, vai savlaicīgi tiksim pie šīm lietām. Smagākais – aizvedu tēvu uz Gaiļezeru. Jelgavā dakteri atteicās, bet Rīgā vēl reizi ir ar mieru pamēģināt.
Otrdiena pagāja tik ātri, ka nepaspēju atjēgties. No rīta biju iknedēļas sapulcē aģentūrā “Kultūra”. Tam sekoja simts un viens mazs un neatliekams darbiņš. Skriešana. Nevar saprast. Gribēju saremontēt mašīnu, bet tikmēr pienāca trešdiena.
Trešdien “Jundā” lodēju vadus, pārrakstīju CD, ņēmos ar parādveida darbiem, kas krājušies mēnešiem. Pavingrināju pirkstus uz klavierēm, lai vakarā Krasta ielas “Lido” neietu šķērsām. No pulksten septiņiem līdz pusvienpadsmitiem vakarā spēlēju “lidiņā”.
Ceturtdiena. Pēc mēneša mocībām atdevu mašīnu remontā Krasta centrā. Tas nozīmē, ka mani izģērbs naudas veidā. Nodarbojos ar skaņu ierakstiem, dažādām instalācijām jaunajai kultūras nama zālei. Pēcpusdienā redzēju savas meitas. Tas ir retums.
Piektdiena. Internetā ieguvu mazliet svaigas informācijas par jaunāko skaņu tehnikā. Tā kā kultūras namā notika mākslas simpozijs, biju aizņemts tur. Trakākais – līdz pēdējam brīdim īsti nezināju, kas man tur būs jādara.
Saņēmām rēķinu par apkures sistēmu. Kāds tas ir, neteikšu, – mati ceļas stāvus. Šausmīgās aizņemtības dēļ nevarēju aizbraukt pakaļ tēvam, lai atvestu mājās no slimnīcas. Bet pēc starošanas vīrā atgriezies tāds kā spraunums, un viņš atbrauks saviem spēkiem.
Sestdiena ir šodiena. Un atkal nenormāli noslogota. No rīta pulksten sešos sākšu likt aparatūru Miķeļdienas pasākumam. Tad nesīšos uz dzimtsarakstu nodaļu, lai spēlētu laulību reģistrācijas ceremonijās, tad sagādāšu, kas spēlē tālāk, un tā būs mana sieva, bet es atgriezīšos Miķeļdienas gadatirgū. Visbeidzot sprints noslēgsies Rīgā, kur “Lido” nospēlēšu balli.
Svētdiena parasti ģimenē paiet kopīgā izbraukumā. Tā mums tāda laba tradīcija. Dodamies uz jūru, zaļumos, paēst ārpus Jelgavas. Tad notiek arī rīvēšanās, jo visa ģimene kopā neesam bijuši veselu nedēļu. Katram kaut kas uzkrājies. Bet pamazām norimstamies. Arvien mazāk mani satrauc sīkumi.
