«Man apnicis, ka mūsu kāpņu telpā regulāri atnes avīzes, rēķinus un vēstules, kas adresētas pavisam citur dzīvojošiem jelgavniekiem!» sašutumu par Latvijas Pasta mūsu pilsētas kolēģu darbu ir Dambja ielas 4. mājas iemītniece.
“Man apnicis, ka mūsu kāpņu telpā regulāri atnes avīzes, rēķinus un vēstules, kas adresētas pavisam citur dzīvojošiem jelgavniekiem!” sašutumu par Latvijas Pasta mūsu pilsētas kolēģu darbu ir Dambja ielas 4. mājas iemītniece. Šajā nedēļā vien viņa līdzās pasta kastītēm atradusi noliktas trīs svešas vēstules – viena domāta blakus mājai, otra adresēta Lielās ielas 37. namam, bet vēl kāda – Lielajai ielai 7. Pēc kundzes teiktā, tāds sajukums vērojams regulāri, bet šomēnes pat vairākas reizes nedēļā. “Tur taču ir telefonu operatoru rēķini un citas svarīgas ziņas, kā var tik pavirši strādāt?” sieviete ir neizpratnē. Ceturtdien savākto korespondenci viņa nogādāja tuvākajā pasta nodaļā, kur attieksme bijusi šausmīga – darbiniece pateikusi, ka tādas vēstules turp nav jānes. Bet ko gan citu darīt? Zīmīgi, ka teju uz visām svešajām vēstulēm bijuši tādi dzīvokļu numuri, kādi ir šīs mājas kāpņu telpā. Tikai ielas – pavisam citas.
Savukārt Ivars gada sākumā avīzes savā pastkastītē Lielās ielas 14. nama 4. stāvā, par ko papildus samaksājis 56 latus, saņēmis savlaicīgi. Diemžēl iepriekšējā nedēļā nevienu sūtījumu viņš nesagaidīja. Līdz kādu dienu, kad jau bijis ceļā uz pastu, pie nama kopējām pasta kastītēm pamanījis viņam adresētos sūtījumus. “Neesmu no tiem, kuri sūdzas, arī humora izjūta man ir laba,” smej vīrs, “bet atrast saņurcītas avīzes, kas nav nogādātas līdz manām durvīm, ja esmu veicis maksājumu, – tas vairs nav smieklīgi!”
