Krāpnieki izmanto dažādus veidus, lai tiktu pie citu naudas.
Krāpnieki izmanto dažādus veidus, lai tiktu pie citu naudas
Parasti viss notiek pēc līdzīga scenārija – pie dzīvokļa durvīm piezvana nepazīstama persona un, minot dažādus iemeslus, lūdz aizdot vai ziedot naudu vai arī veikt priekšapmaksu par kādu pakalpojumu. Bieži vien tie ir parasti krāpnieki, kas iedzīvojas uz lētticīgo rēķina.
Jelgavas policija pagājušajā gadā pēc Krimināllikuma 177. panta par krāpšanu sākusi 31 kriminālprocesu, bet vēl vairāki sākti par līdzīgiem nodarījumiem, tikai uz citu likuma punktu pamata. Taču tā ir redzamā aisberga daļa, jo likuma sargi atzīst – apkrāptie bieži vien par notikušo policijai neziņo, jo jūtas vainīgi, ka uzticējušies svešiniekiem.
Priekšapmaksa jādokumentē
“Pērn visbiežāk ieguvām informāciju no cilvēkiem, kurus apkrāpusi plastmasas logu izgatavošanas firma. Bija arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji saņēma rēķinus par precēm, kuras nekad nav iegādājušies,” situāciju atklāj Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece.
Bijuši arī iesniegumi par nezināmiem ļaudīm, kas lūguši aizdot vai ziedot naudu kādām konkrētām vajadzībām, tomēr tādu ir mazākumā.
Lai izvairītos no apkrāpšanas, policija iesaka, piemēram, pirms kāda līguma slēgšanas ievākt informāciju par darījuma partneri. Darījuma nosacījumi apstiprināmi tikai rakstveidā un ievērojot, ka to apliecinošus dokumentus saņem abas līgumslēdzējpuses. Darījumu slēdzot, nekādā gadījumā nav pieļaujams iekasēt priekšapmaksu, ja tas nav attiecīgi rakstiski noformēts.
“Nevajag uzticēties nepazīstamiem ļaudīm, kā arī dot tiem savus dokumentus,” piebilst amatpersona.
Stāsta par dzemdējošu sievu
Jelgavā notikuši vairāki gadījumi, kad kāds gados jauns cilvēks izkrāpis naudu, “spiedīgo” vajadzību aizbildinot ar nepieciešamību nokļūt pie dzemdējošās sievas.
Kā “Ziņām” pastāstīja Jelgavas iedzīvotājs Vilis no Sudrabu Edžus ielas, kādu dienu pie viņa dzīvokļa durvīm piezvanījis gados jauns cilvēks un teicis, ka esot jaunais kaimiņš.
“Viņš bija bez virsdrēbēm un izskatījās satraukts. Stāstīja, ka sieva atrodas pie vecākiem Lapmežciemā un viņai negaidīti sākušās dzemdības, tāpēc jāpaspēj uz pēdējo autobusu, bet pietrūkst 3,8 latu. Stāstījums bija tik emocionāls, ka noticēju un iedevu “piecīti”,” piedzīvoto atceras Vilis.
Pēc vairākām dienām atklājies, ka kaimiņos naudas prasītājs nedzīvo un piecus latus tā arī neizdosies atgūt. Pārliecība, ka uzdarbojies parasts krāpnieks, nostiprinājusies, kad Vilis no savas draudzenes dzirdējis par analoģisku gadījumu, tikai šoreiz – Čakstes bulvārī.
Apkrāptais pievienojas policijas aicinājumam būt modriem un neiekrist krāpnieku veikli izliktajās lamatās, turklāt par šādiem gadījumiem nekavējoties informēt likuma sargus.
***
Atbildība
Krimināllikuma 177. pants
Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to pastrādājusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar mantas konfiskāciju, vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
