Mācību gada laikā tika daudz rakstīts par skolās notiekošajām aktivitātēm. Tagad skolēni un skolotāji bauda karsto vasaras sauli un atpūšas.
Mācību gada laikā tika daudz rakstīts par skolās notiekošajām aktivitātēm. Tagad skolēni un skolotāji bauda karsto vasaras sauli un atpūšas. Taču aiz kalniem nav 1. septembris, kad būs jāatgriežas skolā. Vai tā ir sakopta un gatava jaunajam mācību gadam? Par kādiem līdzekļiem tiek krāsoti soli un grīdas, un kam tas būtu jādara? To «Ziņas» centās noskaidrot dažās Jelgavas skolās.
Skolēni līmē tapetes un krāso grīdas
«Skolā ir ap 60 klašu telpu, un katrā tiek veikti sakopšanas darbi,» informēja Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms. «Vidusskolēni ar vecāku finansiālu atbalstu paši līmē tapetes, krāso grīdas un solus. Pilsētas Dome remontdarbu veikšanai piešķīra 500 latu. Par šo summu bibliotēkā varēs nokrāsot grīdu, dušas telpā nomainīt krānus un veikt citus uzlabojumus.»
Tā kā skolas ēkā klašu telpas atrodas saules pusē, mazāko klašu audzēkņi ar vecāku atbalstu un palīdzību tajās liek žalūzijas. «Bērni labprāt strādā skolas sakopšanā, un, ja skolotājs šo procesu prasmīgi un draudzīgi organizē, visi ir gandarīti,» saka A.Celms.
Parasti Jelgavas 4. vidusskolā sakopšanas darbi tiek atlikti uz augustu, kad pedagogi atgriežas no atvaļinājuma, taču šogad strādāts tiek savlaicīgi. Pērn uz skolas 55 gadu jubileju ar pilsētas Domes atbalstu tika izremontētas divas tualetes no četrām. Vēl būtu nepieciešams sporta zāles remonts, taču tam vajadzīgs liels finansiāls ieguldījums.
Logi krīt ārā, naudas remontam nav
Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietnieks Gunārs Seleps informēja, ka skola ir apmierinošā stāvoklī. Līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams skolā salabot logus. Vienīgi pateicoties vecāku atbalstam, var veikt nelielus kosmētiskos remontus. Par līdzekļiem, kas paredzēti saimniecības darbiem, tiks iegādātas skrūves, naglas, tehniskajiem darbiniekiem higiēnas cimdi un citi sīkumi. «Katastrofāli ir tas, ka uz tūkstoš audzēkņiem, kuri mācās 1. ģimnāzijā, no skolas 18 tualetēm izmantojamas tikai piecas!» Situāciju, kad mācību iestādēm nav naudas remontdarbiem, skolas direktora vietnieks G.Seleps skaidro ar to, ka visi līdzekļi tiek izlietoti, 1. un 4. pamatskolai pārceļoties uz citām telpām, kur arī nepieciešams remonts.
«Ziņas» jau rakstīja, ka jūnija beigās Domes deputātu komisija apmeklēja piecas Jelgavas skolas, lai noskaidrotu to tehnisko stāvokli un konstatētu nepieciešamo remontdarbu apjomu. Apmeklējot Jelgavas 4. vidusskolu, 1. ģimnāziju un 4. pamatskolu, komisija novērtēja, ka tās ir samērā labā tehniskā stāvoklī.
Kā informēja Jelgavas Izglītības pārvaldes Saimniecības daļas vadītāja Ilze Butkus, šogad pašvaldība atvēlējusi diezgan lielu finansējumu mācību iestāžu sakārtošanai, taču tas ir nepietiekams. Visam, ko gribētu izdarīt, līdzekļu nepietiek. Jelgavas 2. ģimnāzijā un 5. vidusskolā ar Pasaules Bankas piešķirto kredītu tiek risinātas siltumekonomijas problēmas, liekot jaunu jumta segumu un logus. Valsts investīcijas 20 000 latu apmērā saņēma 1., 3. un 4. pamatskola un 2. ģimnāzija. Pasaules Bankas skolu atjaunošanas projekta ietvaros Jelgavas 2. ģimnāzijai piešķirts kredīts 221 000 latu.
Skolas sakopšanas darbi – koleģialitātes jautājums
Ne mazums diskusiju izraisa jautājums, vai pedagoga pienākumos ietilpst skolas sakopšanas darbi. 4. vidusskolas direktors stāsta, ka daļa to uztver kā netaisnību, jo, viņuprāt, skolotājam ir tikai jāstrādā pamatdarbs ar audzēkņiem. «Manuprāt, citas izejas pašlaik nav, un tas ir koleģialitātes jautājums. Arī vecāki labi saprot, ka tas ir viņu bērniem, un labprāt palīdz. Skolā strādāju kopš 1977. gada, un jau toreiz bija pieņemama vecāku nesavtīgā palīdzība. Šai aspektā mainījies nav nekas,» skaidro A.Celms. Zinot, kādā līmenī pilsētā ir trotuāri, ielas, komunālā saimniecība, nedrīkst teikt, ka pašvaldība dod visam, izņemot izglītību.
Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietnieks G.Seleps uzskata, ka pedagoga pienākumos neietilpst skolas sakopšana. «Katram ir jādara savs darbs. Skolotājam jāgatavojas mācību procesam, jāaudzina bērni, nevis jākrāso skolā grīdas. Tās ir padomju laika tradīcijas, kas turpināsies, kamēr trūks līdzekļu,» uzskata G.Seleps, kas pats arī bijis pedagogs.
