No vienas puses jauniešiem tas ir tusiņš – viņi satiekas, notiek interesanti pasākumi, taču lielais mērķis un «lietussargs» visam ir neformālā audzināšana.
“No vienas puses jauniešiem tas ir tusiņš – viņi satiekas, notiek interesanti pasākumi, taču lielais mērķis un “lietussargs” visam ir neformālā audzināšana,” par Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu dalību ar integrāciju un dažādu tautu sadzīvošanu saistītā pasākumā Francijā teic biedrības “Audeamus” valdes priekšsēdētāja Inga Birkmane.
Jauniešu neformālās izglītības un resursu centru “Audeamus” Jelgavas Valsts ģimnāzijā atklāja aprīļa vidū, lai skolēniem arī no citām izglītības iestādēm dotu iespēju “izplest spārnus”, attīstīt radošo potenciālu, rosīties un iegūt ko vairāk, nekā paredz striktā skolas programma. Uzrakstot motivācijas vēstules angļu valodā, jaunieši varēja pretendēt uz dalību vairākos starptautiskos projektos. Diemžēl ne visiem izdevās iegūt Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Jaunatne darbībā” finansiālu atbalstu, tomēr Francijā četri Valsts ģimnāzijas skolēni – Anete Zača, Ernests Lāčaunieks, Laura Raumane, Jānis Geidāns – un grupas vadītāja, franču valodas skolotāja Dina Samoiļenko nokļuva un mājās pārveda “kaudzi” pieredzes un pārdomu, kā sadzīvot multikulturālā vidē un risināt ikdienišķas problēmas.
Nespriež smalkos terminos
Jelgavas jauniešus līdz ar citiem dalībniekiem no Čehijas, Slovākijas, Polijas, Portugāles un Francijas pulcēja organizācija Marseļā, kas sākotnēji nodarbojās ar imigrantu problēmām, ieceļotājus informējot par tiesībām un iespējām. Vēlāk tā darbību paplašināja. “Organizācija sāka interesēties, ko par integrāciju domā jaunieši, jo viņus uztrauca, ka gan jaunie francūži, gan apkārtnē dzīvojošie cittautieši diezgan skeptiski izturas pret iebraucējiem. Marseļa ir daudznacionāla, tāpēc šķita svarīgi noskaidrot, kā tiek izprasts nacionālās un Eiropas identitātes jēdziens, ksenofobija, ko nozīmē pieņemt citu kultūru. Organizācija iesniedz arī starptautiskus projektus, pulcējot jauniešus no dažādām valstīm, lai spriestu un diskutētu par etniskās integrācijas jautājumiem. Tas ir svarīgākais mērķis, bet pakārtoti – jauno dalībnieku satikšanās, atšķirību iepazīšana un kultūru audzināšana. Jauniešiem par to radušies bagātīgi secinājumi. Viņi varbūt nespriež smalkos terminos, bet lielo mērķi būs sasnieguši,” stāsta I.Birkmane.
Dejas 40 grādu karstumā
Lai piedalītos Marseļā notiekošajās jauniešu debatēs un pasākumā “Eiropas dienas”, kur vietējā organizācija no tuvākās apkārtnes pulcēja bērnus, lai viņi varētu satikt dalībniekus no dažādām valstīm un caur rotaļām, dejām un citām aktivitātēm iepazīt kultūras atšķirības, ģimnāzistiem mājās vajadzēja veidot ziņojumu par situāciju Latvijā, bija jābūt gataviem stāstīt un skaidrot, mācīt rotaļas un priekšnesumā rādīt tautas dejas. Pateicoties deju kolektīva “Vēja zirdziņš” dancotājai un brauciena dalībniecei Anetei, tas jelgavniekiem izdevās visaugstākajā līmenī, par spīti lielajai svīšanai 40 grādu karstumā biezajos latviešu tautas tērpos. Tā radās pirmā atziņa – ja teikts, tad izdarāms pamatīgi!
Arī oficiālās runas nav likušās sausas. “Debates bija ļoti foršas. Prezentācija mums izraisīja patriotiskas jūtas – rādījām filmiņu par Latviju un stāstījām par minoritātēm. Dalībnieki brīnījās, ka mūsu valstī ir tik daudz nepilsoņu un viņi var te normāli dzīvot, jo citās valstīs tādiem cilvēkiem tiesības daudz vairāk ierobežotas,” stāsta Laura. Lielākās diskusijas izvērtušās par ES paplašināšanu. “Debatējām vairāk ar portugāļu grupu, jo viņi bija izmetuši, ka savienībā negrib redzēt Turciju, savukārt es minēju, ka Latvija atradās līdzīgā situācijā – arī tālu no Eiropas centra, bet kāpēc mūs gribēja?” pasākumā jautāja Ernests.
Vēl bijis interesanti strīdēties par čigānu jautājumu. “Teicām, ka viņi mums īpaši netraucē, ka cenšamies sadzīvot un integrēt sabiedrībā, bet slovāki sūdzējās, ka čigāni vienā vakarā izcirtuši viņu Nacionālo parku un ir neizmācāmi. Savukārt franči uzskata, ka čigānu bērnus nevajag ierobežot – ja vēlas, viņi jebkurā brīdī var no bērnudārza iet mājās apraudzīt vecākus,” turpina jaunietis.
Vēl kā ieguvumu no dalības pasākumā ģimnāzisti min dzīves pieredzi, angļu valodas prasmju uzlabošanu un atziņu, ka jāmācās arī citas.
Nakts mācību stunda lidostā
“Bija piedzīvojums – ielidojot Francijā, nozuda bagāža, nokavējām pēdējo autobusu, tāpēc pirmo nakti pavadījām lidostā,” stāsta Jānis. “Tomēr bija jautri – “dragreisojām” ar ratiņiem,” smaidot atceras Anete. “Domājām, vismaz mierīgi Latvijā atgriezīsimies, bet arī te bagāža pazuda ar visiem smirdīgajiem sieriem iekšā,” teic Laura. “Tāpēc jau to tik ātri atrada,” smej skolotāja Dina. “Tā, lūk, arī bija neformālā izglītība! Viena lieta ir iemācīties matemātiku, bet cita – nonākt situācijā, kad, piemēram, pazuduši koferi. Ko darīt? No vienas puses var kādu vainot un sūdzēties, bet, ja māki ieraudzīt, ka tas ir izaicinājums, rodas secinājumi, un nākošreiz “muskuļi” jau uztrenēti. Tas arī ir process, kas liek iepazīt savas tiesības un iespējas,” secina I.Birkmane.
Neformālās izglītības un resursu centram “Audeamus” vasaras beigās, 29. augustā, padomā seminārs, kurā jauniešus mācīs rakstīt projektus, tos pieteikt un vadīt. “Process nav sarežģīts, tikai laiku prasošs,” atklāj “Audeamus” valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka pati tad vairāk varēs pievērsties lielo fondu apguvei un “lielo lietu bīdīšanai”. Dalība dažādos projektos paver vairāk iespēju – pārliecināti Francijas brauciena dalībnieki, izrādot apņemšanos nākotnē darīt ko pašiem lietas labā.
