Tik aktīvi Ivars darbu vēl nebija meklējis. Kā nu ne! Pēc pusgada jaunajā ģimenē gaidāms pieaugums. Puisis zināja, ka rūpes par ģimenes ienākumiem kādu laiku būs jāuzņemas viņam vienam.
Tik aktīvi Ivars darbu vēl nebija meklējis. Kā nu ne! Pēc pusgada jaunajā ģimenē gaidāms pieaugums. Puisis zināja, ka rūpes par ģimenes ienākumiem kādu laiku būs jāuzņemas viņam vienam. Taču par to nebija nekādu bēdu. Prieks par gaidāmo mazuli topošo tēti pat stiprināja. Viņš jutās varenāks un pārliecinātāks nekā līdz šim – kā nekā drīz būs tēvs. Ivars klusībā cerēja, ka piedzims puisītis, un viņam jau bija simtiem ieceru, ko ar mazo kopā varēs pasākt. Taču līdz tam vēl bija laiks atrast labāk atalgotu darbu.
Vīrietis pieteicās konkursā vairākos uzņēmumos, atsaucās uz sludinājumiem internetā, izgrieza interesantākos piedāvājumus no laikraksta lapām, aptaujāja draugus un paziņas. Ivars meklēja darbu tirdzniecībā, vēlams noliktavā, jo ar preču pieņemšanu, uzskaiti un izsniegšanu bija nodarbojies līdz šim.
Te kādu dienu atskanēja telefona zvans, informējot, ka labi pazīstama firma meklē noliktavas darbiniekus. Ivars priecīgs devās uz pārrunām. Viņu apmierināja gan darba apstākļi, gan atalgojums. Atlika vien norunāt, no kura datuma sākt darba gaitas – no nākamās pirmdienas, tātad tieši pēc nedēļas. Taču nedēļa izrādījās traki ilgs laiks – pietiekams, lai visi plāni sagrieztos kājām gaisā. Gluži negaidīti draugs Ivaram piedāvāja citu – interesantāku – darbu, alga tāda pati, bet pastāv lielākas izaugsmes iespējas. Viņi ātri vienojās, un Ivars tās pašas nedēļas vidū ķērās pie jauno pienākumu pildīšanas.
Pirmdien atskanēja tālruņa zvans, aicinot Ivaru parakstīt darba līgumu uzņēmumā, ar kuru viņš bija vienojies par darba attiecību sākšanu.
Visu šo nedēļu Ivars bija atcerējies norunu, taču zvanīt un informēt par vienošanās laušanu tik ļoti negribējās. Tā kā mazliet neērti, nezina arī, ko īsti sacīt šādos gadījumos. Šķietami nepatīkamo mirkli viņš visu laiku bija centies attālināt.
