Šonedēļ pie rakstāmgalda iznāca sēdēt labi ja stundas divas. Darba ritms bija ļoti dinamisks, jo centram šis ir ražas laiks, kad izvērtē gadā padarīto.
Šonedēļ pie rakstāmgalda iznāca sēdēt labi ja stundas divas. Darba ritms bija ļoti dinamisks, jo centram šis ir ražas laiks, kad izvērtē gadā padarīto. Apmeklēju skolas, kur piedalījos interešu izglītības programmu prezentācijās, kā arī apkopojām skolēnu sasniegumus valsts olimpiādēs. Es joprojām nebeidzu apbrīnot mūsu audzēkņus un pedagogus, kas, neņemot vērā grūtības, gan finansiālas, gan vienkārši valstiski nesakārtotas lietas, spēj radīt prieku un gaišumu ap sevi. Manuprāt, ja mēs gaidītu, kamēr kāda darba veikšanai rastos ideāli apstākļi, tad varētu paveikt ļoti maz. Šai nedēļā redzētais atkal un atkal pierāda, ka skolotājs var visu.
Nozīmīgs darbs bija arī 9. un 12. klašu anketēšana par alkohola, tabakas un narkotisko vielu lietošanu. Tas ir starptautisks pētījums – Eiropas Padomes Pompidū grupas un ANO Narkotiku kontroles programmā. Katrā skolā pēc nejaušības principa izvēlējāmies vienu 9. un 12. klasi, kuras audzēkņus arī anketējām. Pati anketēšanu veicu 1. ģimnāzijas 12. klasē. Pārsteidza skolēnu nopietnā attieksme – viņi tiešām sēdēja veselu stundu un nopietni aizpildīja anketu. Tas ļauj cerēt, ka aptaujas rezultāti būs ļoti tuvu īstenībai un ļaus novērtēt objektīvi atkarības situāciju skolās.
Starp ikdienas pienākumiem kārtoju arī saimnieciskus jautājumus. Tas ir grūts un atbildīgs darbs, bet rezultāts noteikti ir patīkams. Apgūstam jaunu telpu, kur tiks iekārtota bibliotēka, un man ir svarīgi, lai tā būtu ne tikai ērta, bet arī estētiska un skolotājiem tajā būtu patīkami strādāt.
Parasti maijs ir diezgan noslogots, un es attopos tikai tad, kad pienenes jau ir pūkās. Šogad esmu nolēmusi neko nepalaist garām. Katru svētdienu kopā ar ģimeni dodos uz Meža kapiem. Tas ir laiks, kad mierīgi varam izrunāt aktuālas lietas un pabūt dabā. Cenšos palīdzēt dēlam sagatavoties 12. klases eksāmeniem. Nākamsvētdien iešu skatīties, kā zied ceriņi. Tas noteikti ir jāizbauda. Ceriņi man asociējas ar skolas laiku, kad sēdējām dārzā un zem šiem ziedošajiem krūmiem rakstījām viens otram atmiņu klades. Protams, ziedos meklējam arī laimes. Ja izdodas atrast, es parasti vēlos kaut ko labu sev mīļiem cilvēkiem un ziediņu apēdu.
Sarmīte Vīksna, Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvā centra vadītāja
