Pamazām atguvusies no terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā, Amerikas valdība sākusi aktīvi rīkoties, lai tuvākajā laikā dotu pretsparu terorismam un tā atbalstītājiem.
Pamazām atguvusies no terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā, Amerikas valdība sākusi aktīvi rīkoties, lai tuvākajā laikā dotu pretsparu terorismam un tā atbalstītājiem. Piešķirti dolāru vezumi traģēdijas seku likvidēšanai, milzīgas naudas masas ziedo rūpniecības un citu nozaru giganti, ar daudzām nullēm rakstāmas summas plānots iztērēt, veicot militāras operācijas. Atbalstu ASV un gatavību piedalīties militārajā koalīcijā izteikušas daudzas pasaules valstis, atmaksas vārdā lielus upurus nest gatava lielākā daļa pašu amerikāņu. Notikušais ārprāts gan radījis zināmus sarežģījumus rasu attiecībās, un daudzi musulmaņi un arābu izcelsmes cilvēki, kuriem daudzviet piekārta teroristu birka, jau cietuši no uzbrukumiem gan pašā Amerikā, gan citās valstīs.
Sensacionālu popularitāti gūt nolēmis Francijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais terorists Karloss Šakālis, apgalvojot, ka iepriekšējā nedēļā veiktais un pret Ameriku vērstais uzbrukums plānots jau pirms desmit gadiem, turklāt viņš pats arī piedalījies tā plānošanā. Amerikas acīs galvenais aizdomās turētais terora akta organizēšanā gan joprojām ir pasaules bīstamākais terorists Osama bin Ladens, kas patvēries Afganistānā kā tur valdošā režīma «Taleban» ciemiņš. Minētā kustība, par spīti vairākkārtējiem ASV aicinājumiem, vilcinās ar bin Ladena izdošanu un ir izpelnījusies naidīgu attieksmi arī no Afganistānas opozīcijas, īpaši pēc veiksmīgā atentāta pret tās līderi Ahmadu Šahu Masudu. Opozicionāri jau pauduši savu atbalstu Amerikas plānotajiem triecienuzbrukumiem, un Afganistānu sākušas atstāt mierīgo iedzīvotāju bēgļu straumes. Savukārt «Taleban» pārstāvji piedraudējuši uzbrukt katrai kaimiņvalstij, kas ļaus izmantot savu gaisa telpu ASV militārajām lidmašīnām, un pieprasījuši telekanāla CNN žurnālistam atstāt valsti. Afganistāna ar visu savu režīmu nokļuvusi zem pamatīga «presinga» – neskaitot iekšējos nemierus, ar ierosinājumiem izdot bin Ladenu nemitīgi uzmācas Pakistānas valdības delegācija, ANO Drošības padome iet vēl tālāk un pieprasa to darīt bez jebkādām iebildēm, vietējie teologi ierosinājuši pārliecināt pašu bin Ladenu atstāt valsti. Prognozes, kas tiek izteiktas, ir gaužām drūmas, līdz pat bioteroram. Nedod, Dievs….
Amerikas valdības tēriņus mazliet papildinājis arī kāds ar terorismu it kā nesaistīts laivinieks. Krāna celtni pārvietojoša baržu velkoņa kapteinis tiktāl apreibinājies ar grādīgajiem dzērieniem, ka nav spējis velkoni kā pienākas nostūrēt un ietriecies Teksasas lielākā, piecus kilometrus garā tilta pamatnē, izsitot tam vairākus robus. Ūdenī iekritušas vismaz desmit automašīnas, ir cietušie un bojāgājušie.
Atkal ar vērienu uzdarbojušies nenogurdināmie čečenu brīvības cīnītāji. Kaujinieki atguvuši kontroli pār otro lielāko Čečenijas pilsētu Gudermesu un notriekuši Krievijas armijas spēku helikopteru, kurā lidojusi viena no augstākajām šīs valsts militārpersonām. Ko nevar celt, to nevar nest, un arī šoreiz cīnītāju resursi izrādījās par vājiem, lai Gudermesu noturētu ilgstoši. Jau pēc nepilnas diennakts kontroli pār šo pilsētu atguva federālie spēki.
Sakarā ar nemieriem kaimiņvalstī ar jaunu problēmu sastapušies Lietuvas robežsargi. Tās būtība ir vienkārša – no Krievijas ienākušajam tranzītvilcienam Maskava – Kaļiņingrada sākot kustību Viļņas dzelzceļa stacijā, uz perona izlēkuši astoņi čečenu tautības pārstāvji un pieprasījuši Lietuvā patvērumu. Lai izvairītos no šādiem laimes meklētājiem, amatpersonas ierosinājušas pasažierus jau Krievijā sašķirot pa vagoniem, tranzītpasažieriem neļaujot izkāpt ātrāk par galapunktu. Ideja, protams, oriģināla.
Pēc sešu dienu pārtraukuma Ņujorkā atsākušas strādāt biržas, un tirdzniecības sesijās ticis novērots akciju cenu kritums, kas gan nebija tik šokējošs, kā tika prognozēts. Īpaši grūti laiki sagaidāmi apdrošināšanas biznesa gigantiem un aviokompānijām, kā arī lidmašīnu ražotājam «Boeing», kas grūto laiku pārvarēšanai izvēlējies vairāku desmitu tūkstošu darbinieku atlaišanas taktiku.
Tallinas cietumā mainīgs skaits ieslodzīto kopš nedēļas sākuma pieteicis bada streiku. Lai arī līdz šim šādā formā tikuši izteikti protesti, šoreiz iestādes vadība apgalvo, ka streikotāju mērķi ir citi. Daļa ieslodzīto šādi vēloties «just līdzi» ASV terora aktā cietušajiem, daļa – vienkārši notievēt.
