Kas atļauts Jupiteram, nav iespējams iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Pirms nedēļas «izšautā» ideja par Valsts (VP) un pašvaldību policiju (PP) apvienošanu izklausās populistiski daiļa, taču tai trūkst reāla praktiskā seguma, un ar vienu Valmieras piemēru ir par maz.Ja priekšlikumu varētu atbalstīt ekonomijas dēļ, tad, piemēram, Jelgavas gadījumā vietā būtu jautāt, ko iegūtu sabiedrība, ja pašvaldība uz PP rēķina ietaupītu nepilnus divus miljonus latu. Nešauboties var sacīt – vispirms jau kritiskās situācijās nepieejamu VP, kas būtu aizņemta ar dzērāju vešanu uz «atļurbeni», «plāksteru līmēšanu» un nevietā pīpotāju un trokšņotāju tvarstīšanu. Ja ministrs lieto vārdu «apvienošana» un iztēlojas notikumu attīstību pēc Valmieras parauga, loģiska būtu vismaz daļēja PP darbinieku pārcelšana uz VP. Taču – ak vai! – tādā skaitā štata vietas policijā apkārt vis nemētājas, arī visu «pašvaldībnieku» kvalifikācija ne tuvu neatbilstu darbam VP, un galu galā arī atalgojuma sistēma PP ir krietni vien pievilcīgāka un spēj veiksmīgi konkurēt ar VP.Vai ministrs, izsakot savu ideju, maz ņēmis vērā, ka galvaspilsētas PP pat bija tā struktūra, kas devās palīgā VP, lai izvilktu no ūdenskrātuves slīkoni, jo pašai VP attiecīgajā reizē nebija ne aprīkojuma, ne darbinieka? Vai ir padomāts par drošību masu pasākumu laikā? Kā galu galā PP funkcijas spēs pildīt VP pārvalde, kurā darbiniekiem ir viena no lielākajām slodzēm valstī?Visu cieņu Valmierai, kas spējusi ar ļoti minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu efektu, no kā ieguvēji ir visa sabiedrība. Tālākā perspektīvā tas teorētiski varētu būt mērķis, uz kuru tiekties. Taču, kamēr VP visaugstākajā līmenī netiks atrisinātas ar resursiem, kadriem un atalgojumu saistītās problēmas, vismaz lielpilsētās ne par kādu divu policiju apvienošanu nevar būt ne runas, ja vien nevēlamies panākt totālu «akmens džungļu» kriminalizēšanos. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās pat ministram.
