Mati ceļas stāvus, lasot 4. jūlija «Zemgales Ziņās» Andras Strikmanes rakstu «Sadedzināja kaķi». Vai tiešām uz kaut ko tādu ir spējīgi mūsu jaunieši?
Mati ceļas stāvus, lasot 4. jūlija «Zemgales Ziņās» Andras Strikmanes rakstu «Sadedzināja kaķi». Vai tiešām uz kaut ko tādu ir spējīgi mūsu jaunieši? Taču nevainosim jauniešus vien. Arī dažs labs pensionārs nespēj apvaldīt zvērīgu naidu pret mūsu «mazajiem brāļiem» – šoreiz kaķiem.
Raiņa ielas 3. nama pagalmā notiek cīņa ar kaķiem, kaut kas līdzīgs Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām. Dona Kihota lomā šoreiz ir pensionēts pasniedzējs – sauksim viņu par «misteru X», bet Sančo Pansas – dažas aktīvas cīnītājas par sterilitāti. Misters X katru dienu zvana uz visām Jelgavas iestādēm un pieprasa, lai iznīcina visus mūsu pagalma kaķus. Īsi un ātri: NĪP vīri aiznagloja visas vaļējās pagraba vēdināšanai domātās lūkas ar bleķa gabaliem, kam izsisti daži mazi caurumiņi. Tā kā pagrabs vairs nevēdinās, 1. stāva iedzīvotāji sāka just sastāvējuša gaisa un pelējuma smaku. Kaķu nedraugi par vainīgiem atzīst pagalma minčus. Daži zemāko stāvu iedzīvotāji bleķus norāva. Bet Misters X un Co taču neliksies mierā – turpinājās zvanīšana uz NĪP, policiju u.c. Pēdējā «bleķu operācija» notika pagājušās nedēļas sākumā.
NĪP vīri aiznagloja pēdējās divas vēdlūkas. Vairāki kaķi, dzirdēdami āmuru klaudzienus, sabēga pagrabā un tapa «iemūrēti» kā Zaļā jumprava pils sienā. Misters X acīmredzot tupēja krūmos un vaktēja, kurš nu šoreiz tos bleķus raus nost. Un novaktēja arī. Un rikšiem vien devās ziņot iestādēm. Nākamajā dienā ieradās darbinieces no policijas un NĪP. Viņas bija ļoti solīdas sievietes, nemaz uz mums nekliedza, roku dzelžos neslēdza un arestēt netaisījās.
Iepriekšējā sasaukuma Dome pieņēma, mūsuprāt, ļoti nepārdomātu un cietsirdīgu lēmumu par bezsaimnieka dzīvnieku iznīcināšanu, vienkārši tos nomērdējot badā, jo uz visstingrāko aizliedza tiem dot barību vai ieliet trauciņā dzeramo. Vai tā nav īsta cietsirdības un nežēlības skola mūsu bērniem?
Starp citu, te tiek piemirsts arī Latvijas Kriminālkodeksa 230. pants par nežēlīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Mēs gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā, bet tur pret dzīvniekiem izturas pavisam citādi – tos nesit, nededzina, neapmētā ar pudelēm. Tur ir klaiņojošo dzīvnieku patversmes, veco dzīvnieku pansionāti, notiek neskaitāmas labdarības akcijas utt.
Vecu vecā patiesība: kā tu izturies pret dzīvniekiem, tā arī pret cilvēkiem. Misters X šantažējis savu kaimiņieni. Uz pieredzējušā anonīmā ziņotāja sūdzību pamata tagad dažas mūsu pensionāres tiks sauktas «augstās tiesas priekšā» – uz Administratīvās komisijas sēdi, jo, reliģiskās pārliecības un labestības jūtu vadītas, nav spējušas noskatīties, kā lēnā bada nāvē iet bojā dzīvnieki, un nolikušas trauciņu ar ko ēdamu un dzeramu.
Mēs esam par saprātīgu dzīvnieku skaita regulēšanu. Taču kaķis ir un vienmēr būs pats labākais grauzēju ķērājs. Ja to aizmirsīsim, tad klāsies kā pirms 15 gadiem, kad žurkas apgrauza dārzeņus pagrabā un konservu burku vāciņus, bet profesionālie žurku indētāji kapitulēja pārspēka priekšā. Tad pagrabos ienāca kaķi, un visas likstas beidzās.
Mēs ļoti ceram, ka Domes Administratīvās komisijas locekļi ar izpratni lems par mūsu mājas pensionāru «pārkāpumiem».
Raiņa ielas 3. nama iedzīvotāji – dzīvnieku draugi
