21. jūlijā Jelgavā kāds vīrietis uzticēja savus personas datus krāpniekiem, kuri izlikās par bankas darbiniekiem. Vīrietim tikai izkrāpti vairāk nekā 4 000 eiro. 26. jūlijā Jelgavas novada Cenu pagastā vīrietis saņēma telefonzvanu, un no viņa bankas konta tika izkrāpti 3000 eiro. No kādas Bauskas novada iedzīvotājas bankas konta viltus bankas darbinieks izkrāpis apmēram 5200 eiro. Kādai sievietei Bauskas novada Gailīšu pagastā zvanīja līdz šim nenoskaidrota persona, kura sevi dēvēja par “SEB bankas” darbinieku, un no sievietes konta izkrāpa aptuveni 5200 eiro. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Gandrīz ik dienu no Valsts policijas tiek saņemtas ziņas, ka interneta vai telefonu krāpnieki, izliekoties par banku darbiniekiem, atkal ir apkrāpuši cilvēkus, turklāt par iespaidīgām naudas summām. Pēdējā laikā īpaši aktivizējušies viltus bankas darbinieki, un, lai gan plašsaziņas līdzekļi vai katru dienu ļaudis brīdina par krāpniekiem, neraugoties uz izskanējušajiem un publicētajiem brīdinājumiem un daudz piemēriem, cilvēki atkal un atkal iekrīt krāpnieku nagos.
Pieraduši pie attālinātās dzīves
“2021. gada pirmajā pusē 32 gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi par krāpnieciskām darbībām. Šobrīd no iedzīvotājiem Jelgavas policijas iecirknī dienā tiek saņemti ap 10 zvaniem par to, ka viņus šādā veidā kāds ir mēģinājis apkrāpt. Šie iedzīvotāji ir sapratuši, ka tas ir krāpšanas mēģinājums, un atteikušies veikt krāpnieku piedāvātās darbības. Taču ir gadījumi, kad no cilvēkiem tika izkrāpti pat 60 000 eiro,” informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa.
Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Igors Helmanis uzskata, ka par krāpniecības tēmu ir jārunā arvien vairāk, vēl un vēlreiz. Uz jautājumu, kāpēc tā notiek un cilvēki tiek apkrāpti, viņš atbild ar vienu vārdu: “Lētticība.” Noziedznieki izmanto metodes, kas viņiem ir pieejamas, bet cilvēki ir lētticīgi, pašpaļāvīgi, nepārvalda tik labi tehnoloģijas, kā vajadzētu, tāpēc rodas šādas situācijas.
“Ir 21. gadsimts, un mēs esam pieraduši pie attālinātās dzīves, un arī banku pakalpojumus esam pieraduši saņemt attālināti. Taču, piezvanot un stādoties priekšā kā bankas darbinieki, krāpnieki pārsvarā runā tikai krievu valodā, un es ļoti šaubos, vai īsts bankas darbinieks tā darītu. Visticamāk, vispirms viņš ar klientu runātu valsts valodā un tad, jūtot, ka viņš nesaprot, ir krievvalodīgais, pārietu uz krievu valodu. Vai darbinieks ir īsts, vienmēr var pārbaudīt, pārliecinoties un sazinoties ar banku. Bankām ir oficiāli tālruņa numuri, un diezin vai tās zvanīs no “Viber” aplikācijas vai sociālajiem tīkliem. Krāpnieki izmanto iedzīvotāju lētticību, paļaušanos, iedzen bailes un stresu, jo mēs neviens negribam pazaudēt savus finanšu līdzekļus. Noziedznieki var darboties, izmantojot tikai interneta pieslēgumu un telefonu. Ar krāpšanu nodarbojas veselas noziedznieku organizācijas, un viņu peļņa ir fantastiska. Vidēji Jelgavas iecirknī mēs katru dienu saņemam 10 iedzīvotāju zvanus par mēģinājumiem apkrāpt, bet ne visi iedzīvotāji ziņo policijai. Paldies tiem iedzīvotājiem, kuri mums ziņo! Kopā tie ir vairāki simti zvanu par to, ka cilvēki izvairījušies no apkrāpšanas. Katru zvanu un sniegto informāciju piefiksējam, veicam monitoringu,” saka I.Helmanis.
Atgūt naudu cerības mazas
Uz jautājumu, vai apkrāptajiem pastāv iespēja atgūt izkrāpto naudu, viņš atbild: ”Būšu atklāts, iespēja atgūt naudu ir ļoti minimāla, jo tā momentā tiek pārskaitīta uz ārzemju banku kontiem un izņemta. Tas notiek ļoti ātri. Vienīgi, ja cietušais rīkojas ātri, ziņo savai bankai un policijai, var mēģināt pārskaitījumu “iesaldēt”. Bez cilvēka akcepta nevienam nav tiesību rīkoties ar viņa kontu.”
Policijas pārstāvis atzīst, ka notiek starptautiska sadarbība ar ārvalstu kolēģiem, ar to nodarbojas tādas policijas struktūrvienības kā Ekonomisko noziegumu pārvalde un Starptautiskās sadarbības pārvalde, mēģinot ietekmēt noziedzīgajās darbībās iesaistīto valstu iekšlietu struktūras veikt attiecīgus pasākumus. Noziedznieki – viltus bankas darbinieki visbiežāk nāk no bijušās Padomju Savienības valstīm, un Latvija ir viena no viņu mērķa valstīm, jo šeit ir liels krievvalodīgo skaits.
Taču netiek izslēgts, ka šie darboņi var izdomāt un īstenot shēmas, uzrunājot potenciālos upurus latviešu valodā, tāpēc nevienam nedrīkst izpaust savus datus, piebilst I.Helmanis. Viņš brīdina, ka, izpaužot savus bankas datus, cilvēki var iekulties lielās nepatikšanās – var tikt ne tikai iztukšots viņu bankas konts, bet viņa vārdā var tikt noformēti arī vairāki kredīti.
Pārliecināties, pirms ieguldīt
Otrs fenomens, ar ko pašlaik nākas saskarties policijai, ir ieguldījumi dažādās “biržās”. “Ja tas viss būtu tik vienkārši, tad mēs visi būtu miljonāri,” teic Kriminālpolicijas priekšnieks, aicinot neuzticēties piedāvājumiem izdevīgi ieguldīt savus finanšu līdzekļus. Viņš piebilst, ka noziedznieki darbojas ļoti rafinēti un mēdz būt tik nekaunīgi, ka pēc apkrāpšanas apkrāptajiem vēl piedāvā savu palīdzību, lai naudu atgūtu, un cilvēks pazaudē naudu vēlreiz. I.Helmanis mudina: pirms ieguldīt, rūpīgi izpētīt interneta vietnes un vērsties tikai pie oficiāliem ieguldījumu pārvaldītājiem, neizmantot viltus mājaslapas.
Viņš arī stāsta, ka pēdējā laikā policijai nākas mazāk saskarties ar gadījumiem, kad krāpnieki sociālajos tīklos mēģina iepazīties ar sievietēm, vēlāk cenšoties viņām izkrāpt naudu, “uzdodas par skaistiem, bagātiem vīriešiem, lai gan patiesībā viņiem varbūt nav par ko iepildīt automašīnā degvielu”. Policista padomi ir: nedrīkst uzticēties, vienmēr pārliecināties, nevajag paļauties uz brīnumiem. Vienas receptes gan neesot – katram pašam ir jājūt.
Jautāts, vai kādu jelgavnieku apkrāpuši arī viltus mantojuma solītāji, piemēram, “mirstošas” kundzītes no “Facebook,” I. Helmanis atzīst, ka “tik dumju cilvēku Jelgavā neesot,” vēlreiz piemetinot, ka nevajag naivi cerēt uz brīnumiem.
Viņš vēlas vērsties arī pie tiem Latvijas cilvēkiem, kuri iepērkas internetā, aicinot par pirkumiem neskaitīt naudu uz priekšu, bet izmantot pēcapmaksu, jo pēdējā laikā konstatēti maksājuma uzdevumu viltojumi. Izkrāptās naudas summas gan šeit parasti nav lielas – 10, 20 vai 100 eiro. Tāpat, izmantojot aplikāciju, var tikt izkrāpti dati par bankas kontu. Policijā saņemts arī iesniegums par viltus interneta veikalu.
■ Nekādos apstākļos nedrīkst nevienam izpaust bankas kontu pieejas kodus un savus personas datus. Tāpat nedrīkst ievadīt bankas datus svešinieku atsūtītās interneta vietnēs un ielādēt svešinieku atsūtītas programmas.
■ Krāpnieki var lūgt instalēt datoros tādas programmas kā “TeamViewer”, “QuickSupport”, “AnyDesk” un citas, ar kuru palīdzību attālināti pieslēgties cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar kontiem un maksājumu līdzekļiem.
■ Valsts policija atgādina, ka, saņemot zvanu no banku darbiniekiem, viņi nekad neprasīs atklāt paroles, bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un lietotnes Smart-ID kodus. Bankām ir oficiāli tālruņa numuri, tās saziņai neizmantos aplikācijas un sociālos tīklus.
■ Policija atkārtoti norāda, ka nedrīkst pārlieku uzticēties svešinieku teiktajam, ir jāsargā sava personīgā informācija.
■ Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, vispirms nekavējoties ir jāsazinās ar savu banku un pēc tam jāraksta iesniegums policijai. Likumsargi arī aicina ikvienu par krāpšanas gadījumiem informēt arī savus radus, draugus, kaimiņus un paziņas, jo īpaši gados vecākus cilvēkus.
