Strādāju te pāris dienu, līgums vēl nav noslēgts… Esmu atnācis pie drauga… Līgumā paredzētā alga ir 130 latu… Latvijā uzturos deviņas dienas, desmitajā braucu uz mājām Lietuvā…
Strādāju te pāris dienu, līgums vēl nav noslēgts… Esmu atnācis pie drauga… Līgumā paredzētā alga ir 130 latu… Latvijā uzturos deviņas dienas, desmitajā braucu uz mājām Lietuvā… Tāda aina VID Zemgales reģionālās iestādes, Jelgavas nodaļas un Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes Imigrācijas nodaļas pārbaudē atklājas vairākos Jelgavas būvobjektos.
VID kopā ar robežsardzi pagājušajā nedēļā pārbaudīja divus objektus – topošos privātmāju ciematiņus. Varavīksnes ielā pie Elejas šosejas būvē sešas mājas. Darbos iesaistītajās specializētajās (elektromontāža, betona piegāde) firmās no nodarbinātības viedokļa ir kārtība. To gan nevar teikt par divām citām, kas veic vispārējos celtniecības darbus.
Palīgstrādnieki nezina ne rīta, ne vakara
Sākumā strādājošie “nezina” ne objekta adresi, ne pasūtītāju, bez priekšnieka atsakās runāt. Pārbaudes laikā objektā tiek aptaujāti 15 strādājošo. Konstatēts, ka vienā uzņēmumā nodarbināti astoņi vīri bez darba līgumiem. Otrā firmā strādājošajiem, ar kuriem tie noslēgti, mēnesī maksā vidēji 130 latu. Zīmīgi, ka vienā objektā sastaptā juridiskā persona šogad jau sodīta par nelegālu nodarbinātību, bet turpina piekopt agrāko taktiku.
Genādijs, Juris, Gints, Jānis un citi kā iekaltas frāzes skaidro, ka būvē strādā nesen, līgums esot parādīts, bet saimnieks vēl pārbaudot, vai viņi ir uzticami un vai varēs pieņemt darbā. Cits vienkārši iegriezies pie drauga. Vēl kāds tur nolēmis iekārtoties darbā, izmantojot pazīšanos. Sākumā kā palīgstrādniekam alga nebūšot liela, vēlāk – pēc vienošanās. Par algas nodokļa grāmatiņu nodošanu darba devējam neko nezina. Viens izmācījies par mēbeļu galdnieku, bet pievērsies celtniecībai, jo galdniekiem maz maksājot. Uz pretjautājumu par minimālo algu teic, ka ar laiku pelnīšot labi. Uz vaicāto par iztikšanu ironizē, cik veselīga reizēm ir diēta. Taisni jābrīnās, kādi labdari pie mums ir darba ņēmēji! Interesanti arī, ka objektā strādā tikai palīgstrādnieki. Vienīgi meistars Andris, kura nav klāt, esot zinošs un visu ierādot. Gribas jautāt, vai objekta pasūtītājs nav noraizējies, ka tajā strādā tik mazkvalificēti vīri un kāda varētu būt būves kvalitāte.
Pārbaudītāji nav naivi, bet neko darīt
Arī otras firmas darbu vadītājs, kas pārvietojas jaudīgā mašīnā, izrādās, algā saņem pieticīgos jau minētos 130 latus. Uz jautājumu, kā par tādu naudu izdodas apgādāt ģimeni, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un uzturēt mašīnu, teic, ka kaut kā izdodas. Nezin kāpēc pat tiem, kas “uz papīra” saņem reizes četras vairāk, tas izdarāms, kalkulējot katru izdevumu pozīciju.
VID inspektori, protams, nav tik naivi. Tomēr mudinājums būt korektiem un aptaujas lapā atklāt arī faktisko samaksas līmeni dzirdīgas ausis nerod. “Ir tik skumji, ka visi kā viens tā aizstāv negodīgos darba devējus un ignorē savas tiesības, sociālās garantijas,” secina pārbaudītāji. Viņi arī bilst, ka cilvēki ir iebiedēti. Raugoties palīgstrādnieku ironizēšanā, tas gan īsti “neiet kopā”. Varbūt pie vainas pašcieņas trūkums, vienaldzība pret nākotni. Ka tik šodien labi, ka tik šodien saņem “lielo rubli”. Arī strādājošie pauž – naivi domāt, ka kāds šodien strādātu un varētu pārtikt no minimālās algas.
Uz jautājumu, ko darītu, kur vērstos, ja notiktu kas nelāgs, cilvēki pauž: “Es nekristu.” Tomēr tā ir tikai varbūtība. Neviens nevar būt drošs par rītdienu, jo būvniecība pieder riska grupai, kur darbavietās reģistrēts liels nelaimes gadījumu īpatsvars.
Paskaidrojumu iemācījušies kā dzejoli
Būvobjektu pārbaudēs novērots, ka nelegāli strādājošie parasti mūk prom. Pagājušajā nedēļā tas nebija izteikts. Daži ielīda vagoniņā, pie citiem pārbaudītājiem pa ļodzīgām un nedrošām kāpnēm nācās rāpties uz otro stāvu. “Ziņas” ievēroja, ka vienīgi kāds vīrs no būvobjekta lēnā gaitā aizsoļoja uz tuvējo benzīna uzpildes staciju pie Elejas šosejas. Atbilstoši likumam VID nevar atklāt nodokļu maksātājus, kam konstatēti pārkāpumi. Uz dažu strādājošo darba jakām “Ziņas” ievēro uzrakstu “Kardināls MD”.
Robežsardzes Jelgavas pārvaldes Imigrācijas nodaļas priekšnieks Andris Aleidzāns “Ziņām” stāsta, ka pārbaudēs kopā ar VID viņi uz celtniecības objektiem dodas vismaz trīs reizes mēnesī. Robežsargi pārliecinās, vai strādājošajiem ir derīgi dokumenti, deklarēta dzīvesvieta. Parasti vai katrā objektā gadās konstatēt kādas nebūšanas, visvairāk to ir VID kompetencē. Robežsardzei nākas saskarties arī ar trešo valstu pilsoņiem – šogad kādā būvē sastapti četri uzbeki bez deklarētas dzīvesvietas.
Savukārt topošajā privātmāju ciematiņā 3. līnijā atklājās, ka būvdarbus veic uzņēmuma strādnieki no Jaunakmenes Lietuvā. Pārbaudes laikā aptaujāti deviņi objektā strādājošie kaimiņvalsts pilsoņi. Darba līgumus, arī savstarpējo vienošanos par izpildāmajiem darbiem neviens nevarēja uzrādīt. Visi kā viens kā skaitāmpantiņu iemācījušies sakāmo, ka atbilstoši likumam viņi Latvijā uzturas deviņas dienas, bet desmitajā brauc uz mājām. Pēc mutiskas informācijas, personas strādā Lietuvas uzņēmumā un darba algu saņem tur. Savukārt Lietuvas uzņēmums noslēdzis līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar kādu Jelgavas nekustamo īpašumu biroju. Pārbaudītāji sazinājās arī ar Romualdu – Lietuvas darba devēju, ar ko turpinās risināt kaimiņvalsts iedzīvotāju nodarbinātības jautājumu.
Var sagaidīt bumeranga efektu
VID Zemgales reģionālās iestādes birojs uzsver, ka juridiskām personām par nodarbināšanu bez darba līgumiem tiks sākta lietvedība administratīvajā lietā. Iespējamais sods ir no 500 līdz 1500 latiem. Lai gan par šādu rīcību faktiski tiek sodīts tikai darba devējs, arī strādājošais var sajust bumeranga efektu, kad piemeklē slimība, paliek bez darba, kā arī iestājoties vecumam.
VID reģionālā iestāde atgādina, no kādām sociālajām garantijām iedzīvotāji atsakās, piekrītot algu saņemt “aploksnēs”. Proti, slimības naudu personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, maksā 80 procentu apmērā no tās darbinieku ienākumu daļas, no kuras maksāti nodokļi. Piemēram, ja cilvēks pusi algas saņēmis “aploksnē”, slimības nauda attiecīgi būs mazāka. Darbinieks zaudē arī sociālās garantijas, kas viņam pienāktos bezdarba gadījumā – bezdarbnieka pabalstu nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
Arī pensijas apmēra noteikšanai tiek ņemts vērā apdrošināšanas stāžs un apdrošināšanas iemaksas. “Jo tās lielākas, jo lielāks būs atbalsts sociālā riska gadījumā. Ja algu maksā “aploksnē”, tādā situācijā cilvēks nesaņem pilnīgi neko, līdz ar to ir sociāli neaizsargāts,” uzsver VID birojs.
“Ziņas” marta otrajā pusē jau rakstīja par svarīgākajām problēmām un iespējamiem risinājumiem nelegālās būvniecības ierobežošanai, veicot grozījumus normatīvajos aktos. Problēmas konstatējis VID, veicot nodokļu kontroles pasākumus būvniecības objektos. Priekšlikumi izstrādāti sadarbībā ar Valsts darba inspekcijas, robežsardzes un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem.
***
Uzziņai
– Tematiskā pārbaude – nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta vairāku normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
– Šā gada trīs mēnešos VID Jelgavas nodaļas Tematisko pārbaužu daļa veikusi 246 tematiskās pārbaudes, no kurām 149 bija darba devēju pārbaudes.
– Pārbaudes veiktas gan pie nodokļu maksātājiem (uzņēmumos un objektos), gan nodaļas telpās, kur pēc VID Zemgales reģionālās iestādes amatpersonu aicinājuma nodokļu maksātājiem bija jāiesniedz nepieciešamie dokumenti pārbaudei.
– Pārkāpumi konstatēti 129 gadījumos, un 86 nodokļu maksātāji saukti pie administratīvas atbildības, uzliekot naudas sodus 11 990 latu apmērā.
– Astoņiem nodokļu maksātājiem, konstatējot pārkāpumus, izteikti brīdinājumi par saimnieciskās darbības apturēšanu.
– Sadarbībā ar citām valsts institūcijām – Zemgales Reģionālo valsts darba inspekciju, Valsts robežsardzes reģionālo Imigrācijas nodaļu – šā gada trīs mēnešos veiktas desmit pārbaudes.
– Robežsardzes Jelgavas pārvaldes Imigrācijas nodaļa šā gada trīs mēnešos trīs Zemgales rajonos (Bauskas, Dobeles, Jelgavas) apmeklējusi 27 celtniecības objektus. Tajās pārbaudīti 232 Latvijas iedzīvotāji un 54 ārvalstnieki. Pārbaudēs konstatēti pieci pārkāpumi.
