Tuvojoties pavasarim, daudzi cilvēki ir nobažījušies, jo zina – siltie saules stari aicināt aicinās uzrotīt piedurknes, taču psoriāzes jeb zvīņu ēdes radītie sārtie plankumi uz viņu ķermeņa vienam otram nepatikā liks novērsties.
Tuvojoties pavasarim, daudzi cilvēki ir nobažījušies, jo zina – siltie saules stari aicināt aicinās uzrotīt piedurknes, taču psoriāzes jeb zvīņu ēdes radītie sārtie plankumi uz viņu ķermeņa vienam otram nepatikā liks novērsties. Tas nav iemesls, lai noslēgtos sevī un izvairītos iet sabiedrībā. Gluži pretēji – ar šo slimību ir jācīnās un jāmācās sadzīvot, jo, izprotot tās izcelsmi un norisi, cilvēks ļoti daudz var paveikt pats – gan paātrināt izsitumu izzušanu, gan izvairīties no slimības saasināšanās.
Dermatologs Oskars Plivčs uzsver – svarīgi atcerēties, ka psoriāze ir labdabīga ādas slimība un nav lipīga. Jo īpaši tas būtu jāiegaumē tiem, kurus zvīņu ēde nav piemeklējusi, bet ikdienā nākas saskarties ar cilvēkiem, kas sirgst psoriāzi.
Neizārstējama, taču ierobežojama
Psoriāze var attīstīties arī bērnībā, taču parasti tā parādās 15 – 25 gadu vecumā un vēlāk. “Nosliece uz psoriāzi 25 – 30 procentos gadījumu ir iedzimta, taču visbiežāk to izraisa nervu sistēmas darbības un vielmaiņas traucējumi, kā arī imunitātes pavājināšanās. Tā bieži rodas pēc pārciestas psihosomatiskas slimības, traumas, operācijas vai streptokoku infekcijas,” stāsta O.Plivčs. Normāli ādas šūnas mainās ik pēc 28 dienām, taču cilvēkiem, kuriem ir psoriāze, tas notiek līdz septiņām reizēm ātrāk, tādējādi šūnas, sasniedzot ādas virspusi, nav līdz galam noformējušās.
Pirmās slimības pazīmes ir sārti mezgliņi, kas parasti nepārsniedz monētas izmēru, taču tie var palielināties un saplūst, veidojot plašus ādas bojājumu perēkļus, kuriem raksturīga izteikta zvīņošanās – izsitumus klāj sudrabaini baltas, irdenas un viegli atdalāmas zvīņas. Uzņēmīgākās ķermeņa zonas pret psoriāzi ir elkoņi un ceļi, kā arī galvas matainā daļa, kas ārstēšanai padodas visgrūtāk, taču sārtie plankumi var izplatīties pa visu ķermeni. Speciālists uzsver, ka diemžēl šī slimība nav izārstējama pilnīgi, taču veselīgs dzīvesveids un atbilstošas rūpes zvīņu ēdes izplatību var būtiski ierobežot.
Āda jāmitrina
“Psoriāzes slimnieka āda ir jutīga pret mehāniskiem bojājumiem, piemēram, ādas mikrotraumām, tāpēc it īpaši slimības progresīvajā stadijā ādas kairinājums izraisa jaunu izsitumu veidošanos,” stāsta O.Plivčs. Iekaisusi āda ātri zaudē ūdeni – tā izžūst, kļūst neelastīga un vieglāk traumējama nekā vesela āda. Tāpēc psoriāzes slimniekam tā jākopj regulāri un rūpīgi un jāizvairās no faktoriem, kuru ietekmē āda kļūst sausa. Ieteicams mazgāties ar ne pārāk karstu ūdeni un izmantot dušas kosmētiku, kas paredzēta jutīgai ādai, kā arī neuzturēties pārāk karstā vai aukstā vidē.
Īpašas rūpes jāvelta, ja psoriāze lokalizējusies galvas matainajā daļā. Dermatologs uzsver, ka mati jāmazgā un jāsukā maigi un saudzīgi, turklāt zvīņas nedrīkst censties noberzēt ar ķemmi vai nagiem. Matus ieteicams mazgāt ar darvu saturošiem šampūniem, taču to nedrīkst lietot vairākus mēnešus bez pārtraukuma. Izmantojot fēnu, jāizvēlas ne pārāk karsts izplūstošais gaiss. O.Plivčs teic, ka ikdienā neērtības var radīt zvīņas, kas viegli nolobās no izsitumu virsmas un noklāj plecus, tāpēc gadās, ka zvīņošanos jauc ar blaugznām.
Saule var līdzēt
Saule uz zvīņēdes skarto ādu iedarbojas labvēlīgi, turklāt solārija apmeklējumi, protams, ne pārāk bieži, ir pat vēlami, taču aktīvajā stadijā saule iekaisumu var pastiprināt. “Vairumā gadījumu saules apstarojumam ir pozitīva ietekme psoriāzes slimnieku ārstēšanā, taču jāņem vērā daži priekšnoteikumi, proti, nedrīkst sauļoties zvīņu ēdes progresīvās stadijas laikā, jo tas pastiprina slimības simptomus un veicina jaunu izsitumu rašanos; sauļošanās ilgums jāpalielina pakāpeniski; jāizvairās no saules apdegumiem,” dermatologs stāsta, ka pavasarī āda pakāpeniski jāpieradina pie spilgtas saules, turklāt jāņem vērā, ka smiltis, ūdens un sniegs atstaro saules gaismu, un šādos apstākļos saules apdegums rodas ātrāk, tādēļ nepieciešams lietot mitrinošu krēmu.
Psoriāzi veicina stress un alkohols
Liela nozīme ir slimnieka dzīves uztverei, jo spriedze spēcīgi ietekmē psoriāzes norisi, turklāt arī pati zvīņēde var būt stresa cēlonis. Pēkšņs pārdzīvojums, piemēram, ceļu satiksmes negadījums, psoriāzes gaitu var aktivizēt, savukārt ilgstoša spriedze vai pārslodze –izraisīt psoriāzes paasinājumu. O.Plivčs teic, ka spriedzes gadījumā organismā atbrīvojas dažādas ķīmiskas vielas. Pēc tam tās izplatās ar asinīm, meklējot piemērotu vietu ķermenī. Ādā šīs vielas rada kairinājumu, un tā ātri iekaist, turklāt mazinās organisma aizsargspējas, un ādas iekaisums kļūst nekontrolējams.
Psoriāzes norisi būtiski ietekmē arī alkohols, turklāt tas notiek dažu dienu laikā. Alkohola radītais ādas apsārtums var pastiprināt iekaisumu, jo tā lietošanas rezultātā no organisma izdalās cinks – mikroelements, kas nodrošina ādas veselību.
Arī smēķēšana pastiprina psoriāzes norisi vairākos veidos. Pirmkārt, pavājinās organisma imunitāte, otrkārt, smēķētājiem biežāk rodas augšējo elpceļu infekcijas, kas var izraisīt zvīņēdes paasinājumu. Treškārt, asinīs nokļuvušās vielas var kavēt izveseļošanos, jo organisma dabiskajām aizsargspējām ir liela nozīme izveseļošanās procesā.
Dermatologs atklāj, ka psoriāze parādās pēkšņi un cīņa ar to ir neatlaidīga, jo katras zāles un ikviena procedūra slimību spēj nomākt uz laiku – zvīņainie laukumi uz ādas neizzudīs nedēļā divās, tam nepieciešams ilgāks laiks.
Bailes nonākt ciešākā kontaktā ar zvīņēdes skartajiem rodas nezināšanas dēļ – daudzi maldīgi domā, ka psoriāze ir lipīga. Taču tā nav. Ja cilvēki to saprastu, lielākajai daļai slimnieku pavasaris nebūtu jāsagaida ar bažām.
