Priekšvēlēšanu kampaņā interesantākā detaļa ir vienas vai otras partijas izraudzītie līdzekļi mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā – atbalstītāju piesaistei.
Priekšvēlēšanu kampaņā interesantākā detaļa ir vienas vai otras partijas izraudzītie līdzekļi mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā – atbalstītāju piesaistei. Izskatās, ka pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām tam netiks smādēti nekādi līdzekļi, arī tie, kuru izmantošanas likumība ir visai apšaubāma, par to nepārprotami liecina LSDSP Saeimas deputāta Leona Bojāra otrdienas uzstāšanās, viesojoties Jelgavā.
Noklausoties žultaino tirādi par to, cik valstī slikti un ka pašreizējā situācijā vainojama valdošā koalīcija – «Latvijas ceļš» («LC») – un pēdējā laikā arī Tautas partija (TP) (neminot «tēvzemiešus», ar kuriem «sociķus» saista, kā liecina pēdējie Ventspils mēra paziņojumi par tuvību LSDSP idejām, kopīgie abu partiju finansētāji un viņu intereses), gribējās dzirdēt kaut vienu reālu, dokumentāli pamatotu argumentu. Tādi netika piedāvāti. Ja minētā deputāta rīcībā ir informācija, ka abu apvainoto partiju biedri vai atbalstītāji ir rīkojušies nelikumīgi, L.Bojāra pienākums būtu vērsties ar to tiesībsargājošajās instancēs, pretējā gadījumā, slēpjot nelikumības, viņš automātiski kļūst tajās līdzvainīgs. Vienreiz pietiek tukšas pļāpāšanas: vai nu ir dokumentāli vai citādi pierādījumi nelikumībām, vai arī tas ir zema līmeņa blefs, kuru vēlētājiem vajadzētu saprast.
Starp citu, sociāldemokrāti ir gluži labi sapratuši, ka lielu vēlētāju īpatsvaru gaidāmajās vēlēšanās veidos pensijas vecuma cilvēki, tāpēc LSDSP uzbāzīgi ekspluatē mītu par atbalstu vecāka gadagājuma iedzīvotājiem viņu trūkumā. Taču pietika ar vienu Jelgavas pilsētas Pensionāru apvienības priekšsēdētājas V.Lasmanes jautājumu par «sociķu» Latvijas tautsaimniecības attīstības vīziju, lai šī nekonkrētība izgaistu nevarīgos šļupstos. Patiesībā sociāldemokrātiem ir nopietnas problēmas ar reālu tautsaimniecības attīstības vīziju, un, ja tādas nav, tad par maznodrošināto pensionāru atbalstu nevar būt ne runas. Vienkārši ir jāzina, kur ņemt līdzekļus pensiju paaugstināšanai.
Varbūt par «sociķu» vīziju var uzskatīt L.Bojāra apjūsmoto Lukašenko režīmu, kas slavens ar investoru iznīdēšanu no Baltkrievijas un šīs kaimiņvalsts pārvēršanu par vienu lielu, izolētu naturālo saimniecību? Vai tas ir Jelgavas un visas Latvijas interesēs? Vai tiešām pienācis laiks orientēties uz Lukašenko diktatūru, nevis uz gadsimtiem pārbaudītajām Rietumu demokrātijas vērtībām?
Par tiem pašiem ārvalstu investoriem runājot, no L.Bojāra sacītā izriet, ka viņi Latvijai ir devuši tikai sliktu – deviņdesmito gadu sākumā iemācījuši godīgos mūsu valsts ierēdņus ņemt kukuļus un tagad uztraucas, ka kāds viņiem «tīri administratīvā kārtā» paredz maksājumus. Un vēl. «Neste» un «Statoil», lūk, iedrošinās pretendēt uz Latvijas ostu un dzelzceļa izmantošanu kravu pārvadāšanai, un to taču nevar pieļaut, jo Krišjāņa Valdemāra draugam Ventspilī rodas konkurence, kas sociāldemokrātu sponsoram ir «simt gadu vajadzīga». Bet vai to pašu var teikt par nodokļiem valsts budžetā un jaunām darba vietām, ko varētu nodrošināt abi minētie uzņēmumi?
Sociāldemokrātam L.Bojāram nav vajadzīga arī jauna Nacionālā bibliotēka, jo tas, lūk Latvijas budžetam neesot pa kabatai. Viņš iesaka jau esošo pārvietot uz tukšajām telpām Aizsardzības ministrijas ēkā. Asprātīgi! Bet vai nebūtu asprātīgāk to pārvietot uz «tukšajām telpām» dažiem partijas biedriem mīļajā stūra mājā – Brīvības un Stabu ielas stūrī?
Redzot bezargumentēto samazgu plūdus, jādomā, ka sociāldemokrātu tiešajās interesēs ietilpst dozēt informācijas un izglītības pieejamību, un viņiem nav vajadzīgi gudri vēlētāji, kas visdrīzāk liegs savu atbalstu šim politiskajam spēkam. Taču derētu atgādināt, ka «vieglo balsu» medīšanas laiks jau ir aiz kalniem un vēlētāji ir palikuši gudrāki, arī tie, kuriem trūkuma dēļ ir ierobežota pieeja daudziem informācijas avotiem. Šoreiz viņi noteikti sapratīs, kas slēpjas aiz populistiskiem, bet tukšiem saukļiem.
