Kopš 24. novembra pēc restaurācijas skatītājus atkal gaida Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Kopš 24. novembra pēc restaurācijas skatītājus atkal gaida Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Otrā stāva trīs zāles atvēlētas mūsu novadniekam, kura vārdu nes muzejs, gleznotājam Ģedertam Eliasam, kam 23. septembrī apritēja 120 gadu.
Šāds mākslinieka daiļrades plašais izklāsts ir īpaši pievilcīgs – bez pastāvīgās ekspozīcijas un tā saucamās Eliasa darbnīcas, kurās darbi nav būtiski mainījušies, izstāžu zālē ir izdevība aplūkot pavisam neredzētas gleznas. Kā muzeja atklāšanā uzsvēra direktores vietniece un Ģ.Eliasa mantojuma pārzine Marija Kaupere, 75 procenti to eksponētas pirmo reizi. Mums ir iespēja ieskatīties ļoti plašā meistara daiļrades diapazonā – no 1912. –1913. gada līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem sešdesmitajiem gadiem.
Mākslinieks gleznojis daudz. Dažbrīd pat šķiet – ikviens motīvs, kas pagadījies pa ceļam, spējis viņu ieinteresēt, licis tūlīt mesties pie otas un audekla: vienkāršs meža ieloks, ik jauna ziedu buķete vāzē, katrs ielas stūris vai lauku māju puduris. Un vienmēr meklētas jaunas krāsu saskaņas, variācijas.
Jaunajā ekspozīcijā iespējams labi novērot rokraksta izmaiņas, gleznojuma vieglumu. No fovistiskā krāsu prieka, trīsdesmito gadu otrās puses satumsinājumiem un lauku dzīves dramatisma līdz padomju laika darbiem, kas tapuši vairāk prieka pēc. Kā zināms, pēc kara Ģ.Eliass izstādēs piedalījās ļoti reti, un, ja arī to darīja, tad bieži vien nesa uz tām agrāku gadu veikumu. Tas bija par iemeslu arī zināmai mistifikācijai – mākslinieks darbus parakstīja un datēja ārkārtīgi reti. Varēja domāt, ka ekspozīcijā parādījušās jaunākās gleznas, bet īstenībā viņš varēja rādīt pat trīsdesmito gadu beigu darbus.
Jubilejas izstādē liela vieta ierādīta skicēm – tiešiem dabas tvērumiem – ainavām, klusajām dabām un portretiem. Īpaši bieži parādās māsa mākslas zinātniece Maija Eliase, Feliksa Cielēna sieva, dažādos periodos, Parīze pirms Pirmā pasaules kara un pēckara Zīlēni. Parīze, Maskavas forštate, Zīlēni Platonē un tās apkārtne – gandrīz vai katrs darbs ir maza pērlīte, kas būtu jāredz ikvienam mākslas mīļotājam. Izstāde būs skatāma vēl tikai līdz svētdienai, kad tās vietu ieņems cita – jelgavnieka Mārča Stumbra jubilejas skate.
