Satiksmes ministrija nezina, kad pašvaldības tiks pie finansējuma.
Satiksmes ministrija nezina, kad pašvaldības tiks pie finansējuma
“Ja ziema būtu īsta un ielas un ceļi regulāri jāšķūrē un jākaisa, vispār nebūtu naudas, par ko to darīt,” Jelgavas un rajona pašvaldības pauž satraukumu par Valsts autoceļu fonda maksājumiem.
Ne viens vien rajona pagasts satraucies, ka janvāris krietni pāri pusei, bet autoceļu uzturēšanai domātie līdzekļi nav saņemti. Tie nav arī informēti, cik daudz saņems. Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Ilze Vītola norāda, ka arī lauku pašvaldībām jāapstiprina gada budžets, bet pagaidām informācijas trūkuma dēļ to var tikai zīlēt.
Uzturēšanai vajag vairāk naudas
Tiekoties rajona padomē, dzirdētas dažādas runas. Vieni sakot, ka līdzekļu būs vairāk, citi gluži otrādi – mazāk, jo daļa finanšu aiziešot Rīgai, lai pabeigtu tiltu. Pašvaldības līdzekļu samazinājums neapmierina, jo ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumi jau pirms vairākiem mēnešiem sadārdzinājušies. Turklāt cenām ir tendence augt. “Greiderēšanas un grants izcenojumi kāpuši nenormāli, grūti pateikt, cik ceļiem to varēs atļauties,” spriež pagastu apvienības “Bērzes krasti” (ietilpst mūsu rajona Glūdas un Līvbērzes un Dobeles rajona Bērzes un Jaunbērzes pagasts) autoceļu fonda līdzekļu administratore Ruta Medne.
Viņa raksturo, ka pašvaldību ceļi ir kritiskā stāvoklī. “Kādu uzprišina, bet posmus, kas pērn redzējuši kapitālo remontu, visā rajonā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Ceļu segums reti atjaunots, nedēļu pēc greiderēšanas atkal parādās trepe, tātad nav seguma.”
Janvārī brauktuves izdevies uzturēt tāpēc, ka pašvaldības veidojušas uzkrājumus. “Tie gan ir visai nosacīti, jo pagastiem ir atliktie maksājumi, kas pagaidām nav nokārtoti.” Dažos rajona pagastos grāmatvedes katru dienu pārbaudot kontus, lai pārliecinātos, vai nav ienākusi autoceļu nauda. Arī pērn bijusi kavēšanās. Pagastos, kur Valsts kontrole veikusi auditu, norādīts, ka šāda rīcība ir rupjš pārkāpums no atbildīgo institūciju puses.
Jelgavas aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Balčūns pauž, ka galus savilkt varot tāpēc, ka ziema nav barga un decembrī izdevies ietaupīt līdzekļus. Pērn vidēji mēnesī Jelgava no autoceļu fonda saņēmusi 121 459 latus.
Saskaņošanas procedūras – sākumstadijā
“Ziņas” jautāja Satiksmes ministrijai par šādas rīcības iemesliem. Tija Ezeriņa norāda – aizkavēšanās ar līdzekļu sadali skaidrojama ar to, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, ar kuru paredzēta Valsts autoceļu fonda programmas līdzekļu izlietošanas kārtība, vēl nav apstiprināts, jo Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai (RAPLM) un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) bija iebildumi. Atkārtoti to varētu izskatīt šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē.
Pēc pašreizējā varianta Valsts autoceļu fonda no pašvaldībām paredzētās mērķdotācijas (70,9 miljoniem latu) 36 procentus novirzīs Rīgas pašvaldībai. SM gan norāda, ka tas ir tikai projekts un ministrija gatava arī kompromisam, lai citas pašvaldības pārāk neciestu. Taču jebkurā gadījumā galvaspilsēta saņemtu lielāku finansējumu, jo tā sadale ilgu laiku bijusi par labu citām pašvaldībām. Pērn Rīgai piešķīra 21,4 procentus no 58 miljoniem latu. MK noteikumu projekts, kurā atrunāti finanšu līdzekļu sadales principi, pieejams MK mājas lapā www.mk.gov.lv. SM vēl nevar nosaukt konkrētu laiku, kad pašvaldības līdzekļus saņems, jo pēc izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē projekts jāizskata MK komitejā un jāapstiprina valdībā.
