Ir jāsadarbojas ar pieredzējušiem cilvēkiem pat tad, ja viņu kažoks nebūt nav sniegbalts – šādu uzskatu pašlaik proponē Einars Repše. Politiķis, kurš decembrī gatavojas dibināt savu kārtējo partiju, skaidri nevēlas izteikties, kuri būs tie cilvēki, kas veidos politiskā spēka «Latvijas attīstībai» kodolu. Savukārt, runājot par smagās finansiālās problēmās iegrimušo akciju sabiedrību «Liepājas metalurgs», kurai valsts galvojuma piešķiršanu E.Repše parakstīja, vēl būdams finanšu ministrs, politiķis redz gan Valsts kases, gan pašreizējās Finanšu ministrijas vainu, bet neuzskata, ka pats būtu rīkojies nepareizi.
– Vai tiek plānots jūsu vadīto organizāciju pārveidot par politisku partiju un startēt nākamgad paredzētajās Saeimas vēlēšanās?
Organizācija izveidos partiju, un tas bija skaidrs jau no paša sākuma – tas notiks 15. decembrī. Iemesls, kāpēc biedrībai nepieciešams veidot partiju, ir ļoti vienkāršs – tas saistīts ar mūsu Vēlēšanu likumu, kurā teikts, ka tikai partijas var pieteikt kandidātu sarakstus vēlēšanām. Lai mēs varētu piedalīties šajā darbā, būtu ļoti lietderīgi, ja mums būtu sava pārstāvniecība Saeimā un, domājams, arī valdībā.
– Nosaukums paliks tāds pats kā līdz šim – «Latvijas attīstībai»?
Domāju, ka šis nosaukums paliks.
– Laikā, kad dibinājāt savu iepriekšējo partiju «Jaunais laiks» (JL), jūs paziņojāt, ka tajā nebūs neviena citu partiju caurkrituša politiķa. Vai tagad situācija nav cita?
Veidojot JL, uzdevums tiesām bija vairāk orientēties tikai uz jaunu cilvēku iekļaušanu politikā. JL neuzņēmām gandrīz nevienu, kurš jau iepriekš bija darbojies politikā. Caur JL daudzi agrāk nezināmi cilvēki tiešām tika iesaistīti politikā, un daļa tur darbojas vēl šodien. Patlaban uzdevums ir mazliet mainījies. Lai arī joprojām domājam aicināt jaunus cilvēkus politikā, mēs nenoraidām, nenoliedzam arī pieredzējušu politiķu iesaistīšanos, jo pieredzi nedrīkstam zaudēt. Šoreiz uzsvars ir uz daudz mazāku konfrontāciju, uz daudz lielāku sadarbību un, protams, pieredzes nenonievāšanu.
– Ko redzat kā savus tuvākos cīņu biedrus? Jūsu biedrības organizētajos reklāmas klipos ir redzams Uldis Osis un Mārtiņš Bondars, bet kādi cilvēki būs vēl?
Noteikti var pieminēt arī Vladimiru Reskāju un daudzus citus, ko mēs vislabāk redzēsim dibināšanas sapulcē. Organizācijas kodols tikai veidojas, un ir grūti prognozēt, kuri cilvēki būs valdē.
– Tajā pašā gadā, kad izveidojās JL, tika dibināta arī Latvijas Pirmā partija, kas tolaik sevi pozicionēja kā tā dēvētā mācītāju partija, bet jau dibināšanas kongresā piedalījās gan Ainārs Šlesers, gan citi vēlākie šīs partijas reālie līderi. Vai 15. decembrī mūs negaida kas līdzīgs, kad priekšplānā ir Einars Repše, bet aizmugurējās rindās – piemēram, tā dēvētais AŠ kvadrātā (A.Šlesers un Andris Šķēle) pilnā sastāvā?
Nē! Domāju, ka jūsu pieminētā persona tur nebūs ne tuvumā.
– Pieņemot, ka jūsu veidotā partija iekļūs Saeimā, ko redzat kā potenciālos sadarbības partnerus?
Visi politiskie spēki, kas ir progresīvi domājoši, patriotiski un orientēti uz Latvijas straujāku attīstību, ir mūsu iespējamie sadarbības partneri. Nevienu negribu a priori noraidīt vai izcelt.
– Jau vairākus gadus regulāri bijušas diskusijas – vajag vai nevajag labējām partijām veidot valdību kopā ar «Saskaņas centru» (SC)?
Pēdējā laikā SC aizraujas ar īpaši kreisu propagandu, ieskaitot PSRS un PSKP glorificēšanu. Tāda politika mums nebūs pieņemama. Nav arī skaidrs, kas tie par jokiem ar bezmaksas transporta biļetēm Rīgā un tamlīdzīgi. Tas viss mazliet atgādina vai nu sociālismu, vai arī populismu, kas nekādi neiet kopā ar labi funkcionējošu tirgus ekonomiku.
– Laikā, kad notika iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, aktuāls bija termins «oligarhu partijas». Vai redzat iespēju sadarboties ar šāda veida politiskajiem spēkiem?
Mēs vairāk esam orientēti uz sadarbību mūsu sabiedrībā starp dažādām sociālām grupām, starp valsts pārvaldi un ražojošo sabiedrību, starp dažādām etniskajām grupām, arī politiskajām partijām.
– Kas jums traucē darboties politikā kopā ar «Vienotību», kuras liela daļa politiķu ir kādreizējā JL kodols?
Mūsu nolūks ir paralēli jau pieredzējušu cilvēku, kuri pagājuši sāņus no politikas, atgriešanai apritē piesaistīt daudz jaunus cilvēkus politikā. Gribam atbildēt visiem tiem, kuri bēdājas, ka nav par ko balsot, – būs vēl viens jauns piedāvājums. Nonācām pie secinājuma, ka labāk veidosim savu programmu, nevis iesaistīsimies kādā jau esošā politiskajā spēkā.
– Vai nebūs tā, ka paiet četri vai astoņi gadi un Repše dibinās vēl vienu jaunu politisku spēku?
Pašreizējam projektam ir ilgtermiņa raksturs. Veidojot šo organizāciju, ļoti daudz esmu mācījies no savas pieredzes un nepieļaušu agrāk izdarītās kļūdas, kas ar laiku sekmēja JL attālināšanos no sākotnējiem ideāliem.
– Kādas bija šīs kļūdas?
Viena no galvenajām kļūdām bija pārāk liels akcents uz konfrontāciju un negatīvo parādību apkarošanu. Korumpēti vai nekorumpēti, bet mēs – latvieši – esam pārāk maz, lai varētu atļauties nonievāt jebkuru cilvēku – pat tad, ja viņa kažoks varbūt ne vienmēr ir sniegbalti tīrs. Vairāk akcents jāliek uz to, lai tādas parādības kā korupcija izzustu, nevis kampaņveidīgu tūlītēju izskaušanu – tas, kā izrādās, nemaz nav tik vienkārši.
– Kā jūsu skatījumā būtu jārīkojas attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN)?
IIN un sociālais nodoklis kopumā veido nodokli darbam, kas ir daudz par augstu Latvijas apstākļiem. Tas nesekmē nodokļu iekasēšanu. Tādējādi nodokļi darbam ir jāsamazina. Nedrīkst arī celt mikrouzņēmumu nodokli. Tāpat uzskatu, ka budžeta paketes veidošanas laikā nedrīkst palielināt nekādus nodokļus. Situācijās, kad valdība nevar no budžeta izskaust dažādas nelietderīgas izmaksu pozīcijas, kas saglabājušās no iepriekšējiem gadiem, kā vienīgo un vieglāko risinājumu tā redz tikai nodokļu paaugstināšanu, bet tas nav pareizi.
– Vispār jau laikā, kad jūs bijāt finanšu ministrs, valdība darīja tieši tāpat…
Tad mēs risinājām krīzes situāciju, lai Latvija nebankrotētu. Tā bija «force majeure» situācija, un toreiz mēs risinājām jautājumu kā kara apstākļos.
– Kas būtu risināms termiņuzturēšanās atļauju jautājums?
Nedomāju, ka tas būtu Latvijas attīstībai stratēģiski svarīgi. Vairāk vai mazāk es tomēr atstātu pašreizējo režīmu bez radikālas pārskatīšanas. Kaut kāda kvotu sistēma, kas atkal izraisīs korupciju starp tās dalošajām valsts iestādēm, nav sevišķi pareiza.
– Kāda jūsu skatījumā izveidojusies situācija saistībā ar KNAB?
Ar lielām bažām vēroju tur notiekošo, bet, lai izteiktu kvalificētu spriedumu par to, kurai pusei ir taisnība, man būtu daudz dziļāk jāiepazīstas ar situāciju.
– Jūs, savulaik būdams finanšu ministrs, parakstījāt valsts daudzu miljonu latu kredīta galvojumu kompānijai «Liepājas metalurgs» (LM). Kāpēc?
Tā ir traģiska epizode, ņemot vērā, kā viss ir izvērties. Kāpēc es to parakstīju? LM ir vienīgais metalurģijas uzņēmums Latvijā, kas nodrošina darbavietas tūkstošiem cilvēku un ir maksājis miljoniem latu nodokļos tiešā un netiešā veidā. Šis uzņēmums bija jāmodernizē, jo ar martena krāsnīm pasaulē nestrādāja pat atpalikušās zemēs. Saeima bija nobalsojusi, ka modernizācija ir nepieciešama un galvojums jāizsniedz – tas nebija mans lēmums, tā nebija mana iniciatīva. Es garantiju izsniedzu, tikai un vienīgi pildot Budžeta likumu. Ja man būtu bijis pietiekams pamats šo garantiju atteikt, es par to būtu domājis. Bet galvojuma gatavošanas procesā tāds pamats neradās. Visus dokumentus atbilstoši savai profesionālajai kvalifikācijai gatavoja Valsts kase. Diemžēl daudzu apstākļu sakritības dēļ, arī nepilnību dēļ galvojuma izstrādes un sagatavošanas procesā un īpaši akcionāru destruktīvas rīcības rezultātā, šis Latvijas ekonomikai ļoti svarīgais uzņēmums patlaban ir bankrota stāvoklī.
– Kāpēc, piekrītot šim galvojumam, netika nodrošināts LM darbības uzraudzības mehānisms no valdības puses?
Par to, ka nauda neaizies citam mērķim kā tikai modernizācijai, bijām pilnīgi droši, un tas ir arī noticis. Nauda netika iedota LM vadītājiem viņu rokās, tā «pa tiešo» pārskaitīta no kreditējošās bankas krāsns piegādātājiem. Tādējādi nauda nepārprotami aizgāja krāsns iegādei un uzstādīšanai. Protams, tālāk bija rūpīgi jāseko līdzi, kas notiek ar uzņēmumu, un tas bija Valsts kases uzdevums. Es drīz pēc tam vairs nebiju finanšu ministrs, un tātad par tālāko Valsts kases darbu atbildība jāprasa tās vadītājam un nākamajam finanšu ministram. Acīmredzot uzņēmuma darbam netika pienācīgi sekots. ◆
