Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolai šāds statuss piešķirts tikai 1993. gadā. Līdz tam četrus gadus strādāja tikai Bērsteles sākumskola – bērnudārzs, kur mācības notika krievu valodā.
Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolai šāds statuss piešķirts tikai 1993. gadā. Līdz tam četrus gadus strādāja tikai Bērsteles sākumskola – bērnudārzs, kur mācības notika krievu valodā.
Vēsture liecina, ka pēdējo reizi skola slēgta 1969. gadā un līdz 1993. gadam nebija iespējams iegūt pamatizglītību pagastā. Skolas direktore Aija Udalova stāsta, ka 1993. gadā mācības sākumskolas ceturtajā klasē pabeidza 17 bērnu un pedagogi negribēja viņus laist kur tālāk, bet apmācīt tepat pagastā: «Tolaik jau krietni vien sašaurinājies bija bērnudārzs – no četrām grupiņām palikusi tikai viena apvienotā, tāpēc telpu netrūka un mēs nolēmām, ka bērniem ir jāļauj izglītoties savā pagastā. Tā arī panācām, ka skola tiek paplašināta un ieguva pamatskolas statusu.»
Tolaik vēl mācības notika krievu valodā, bet nu jau skola pamazām pāriet uz mācībām latviešu valodā: «Mēs esam divplūsmu skola – no 1. līdz 4. klasei bērni mācās jau latviešu valodā, bet no 5. līdz 9. klasei mācības notiek krievu valodā un viena trešdaļa stundu tiek vadītas valsts valodā. Tas ir vecāku pieprasījums, ko mēs cenšamies apmierināt. Viņi saprot, ka skolēni tālāk izglītību varēs iegūt tikai latviešu valodā, jo vienīgā krievu valodas vidusskola Bauskā jau ir likvidēta.»
Patlaban skolā mācās 87 audzēkņi, bet bērnudārza grupā – 16. Skolā strādā 12 pedagogi un divi skolotāji darba apvienošanas kārtībā, kā arī divas bērnudārza audzinātājas un desmit tehniskie darbinieki.
Direktore stāsta, ka mazais audzēkņu skaits skaidrojams ar to, ka otra ciemata – Viesturu – bērniem tuvāka ir Pilsrundāles vidusskola, bet daudzi vienkārši pieraduma dēļ turpina izglītoties citās skolās. Savukārt Bērsteles izglītības iestādē tās tuvās atrašanās dēļ mācās arī daži Svitenes un Sesavas pagasta bērni. Pirmais skolas izlaidums bija 1995. gadā – tagad daļa absolventu jau ir augstskolu otrā kursa studenti. Aija Udalova skaidro, ka mācības turpina ap 70 procentu bērnu: «Pārējie to nedara ne jau tāpēc, ka nebūtu spējīgi, bet vienkārši vecākiem trūkst līdzekļu, lai izglītotu savas atvases. Pārsvarā jaunieši pēc skolas beigšanas cenšas iegūt kādu arodu, lai dotos darba meklējumos uz Rīgu. Pagastā viņiem ir tikai viena iespēja – strādāt pie zemniekiem. Dažs, izbaudījis šo grūto darbu, tomēr cenšas izglītošanos turpināt.»
Par skolas nākotni direktorei spriest ir grūti: «Viss atkarīgs no pašvaldības nostājas. Jāatzīst, ka pēdējā laikā mēs ne visai labi sastrādājamies – pašvaldība vienkārši nedomā par nākotni, nav nekādu plānu, bet mēs esam pakļauti viņiem un tāpēc pašu spēkiem cīnīties nav viegli. Protams, startējam dažādos projektos, pieaicinām sponsorus un tā uzlabojam skolas materiālo bāzi. Gribējām ierīkot sporta laukumu, bet viss apstājās pie pašvaldību neizdarības.»
Savu iespēju robežās skola cenšas domāt arī par interešu izglītību. Aizstāvēti vairāki projekti un iegūts arī finansējums. Skolēni var nodarboties šūšanas un piegriešanas pulciņā, ir divi deju kolektīvi, mūzikas pulciņš, teātris, datoru, floristikas, novadpētniecības, papīru plastikas un drīzumā būs arī kokapstrādes pulciņš.
