Par Gata Cīruļa straujo dzīves kursa maiņu biju dzirdējis jau pirms pieciem gadiem.
Par Gata Cīruļa straujo dzīves kursa maiņu biju dzirdējis jau pirms pieciem gadiem. Situāciju, no malas raugoties, varēja raksturot šādi: labības un piena lielražotāju “Mežacīruļu” saimnieku Jura un Vijas vecākais dēls pametis viņam visnotaļ piemērotās studijas LLU Lauksaimniecības fakultātē un kaut kur Amerikā sācis apgūt mākslu, dizainu vai kaut ko tamlīdzīgu. Protams, uztraukumam bija pamats. Kas puisim sagrozījis galvu?
Uz Ameriku Gatis devās mācību praksē, būdams LLU pirmā kursa students ar specializāciju lopkopībā. Kādā Mičiganas štata fermeru saimniecībā puisis slauca govis, strādāja uz lauka. Likās, ka viņa gūtā amerikāņu pieredze lieti noderēs “Mežacīruļos”. Bet tad kādu dienu tāpat vien Gatis prakses devējam parādīja savus zīmējumus. Dzīvē nejauši satiktais amerikāņu fermeris prata novērtēt Gata talantu, kas līdz tam tikai mazliet bija uzplaiksnījis Jelgavas rajona pamatskolu zīmēšanas olimpiādēs. “Tev vajadzētu mācīties mākslas koledžā,” fermeris ieteicis un arī piedāvājis palīdzēt. Tā Gatis šajā amerikāņu ģimenē dzīvoja un strādāja turpmākos divus gadus – arī tad, kad tā vairs neskaitījās prakses vieta. Ar saimniecībā nopelnīto naudu viņš maksāja par studijām turpat netālajā Mākslas koledžā.
Ja var saprast jokus
“Klikšķis uz mākslu man bijis vienmēr. Tikai, dzīvojot dzimtenē, es nebiju to izkopis,” par savas profesionālās orientācijas kraso maiņu stāsta Gatis.
Kāpēc viņš izvēlējās tieši datorgrafiku? Tā ir mākslas nozare, kas mūsdienās ir ļoti pieprasīta. Arvien vairāk cilvēku, jo īpaši ASV, sazinās ar datoru. Tad ir ļoti no svara, kā noformēta personīgā vai tava uzņēmuma mājas lapa, kāds ir tā logo. Tas darba lauks datorgrafiķiem.
“Vai nebija grūtības ar valodu? Pēc pusgada ilga darba fermā taču diez ko liels vārdu krājums nevarēja rasties. Vai spēji saprast, ko koledžā māca, ko saka studiju biedri?” jautāju Gatim. Viņš pasmaidīja un teica: “Pēc gada sāku saprast jokus, tad jau valoda ir apgūta pietiekami, lai varētu sekmīgi mācīties.”
Koledžu Mičiganā Gatis beidza ar izcilību. Saskaņā ar amerikāņu imigrācijas noteikumiem viņam bija iespēja vēl gadu palikt šajā valstī ar nosacījumu, ka strādās savā specialitātē.
No 100 vēstulēm 3
Bet kur lai dabū tādu darbu? Situācija bija izšķirīga. Ja datorgrafiķa vietu Gatis atrast nevarētu, Amerika jāatstāj. “Konkurence šajā jomā tur liela. Ir daudz labu, daudz vidēju datorgrafiķu, daudz arī tādu, kuri domā, ka viņi ir datorgrafiķi,” Gatis stāsta par savām toreizējām iespējām. Un tad viņš parādīja apbrīnojamu, “Mežacīruļu” cienīgu neatlaidību. Tuvojoties koledžas izlaidumam, Gatis izsūtīja vairāk nekā simts firmām, kurām varētu interesēt viņa pakalpojumi, vēstules un diskus ar saviem darbiem. “Sūtīt nedrīkst elektroniski. Tādus darba pieteikumus neviens neņem nopietni,” piebilda jaunais censonis. Bija jāizmanto parastais pasts. Lielākā daļa no nosūtīto vēstuļu simta, protams, “aizgāja pa tukšo”. Atbildes nekādas. Gatis domāja, ka varētu gaidīt vēl nedēļu, augstākais – mēnesi, bet tad gan jābrauc prom. Taču beidzot datorā parādījās trīs elektroniskās vēstules, no kurām divās bija izteikta ideja, ka varbūt varētu sadarboties, bet trešā, kas nāca no Minesotas štata, bija pavisam konkrēta: “Ja varat, tūlīt brauciet šurp! Darbs būs.”
Tā Gatis nokļuva firmā, kur tūlīt saņēma pirmos pasūtījumus logo izgatavošanai kafejnīcām, golfa klubam. Turpat tapa etiķetes vīna pudelēm un tamlīdzīgas lietas. Iegūtais darbs radīja iespēju turpināt mācības, un turpat Minesotā Gatis iestājās augstskolā. Grafikas dizains, “web” dizains, video un skaņu dizains, fotogrāfija, zīmēšana, mākslas vēsture – priekšmeti diezgan līdzīgi kā koledžā. Taču pakāpi augstāk. Gatim ir arī doma par maģistra grādu datordizaina mākslā. Viņš izzinājis, ka šādas iespējas ir Anglijā.
Zaļenieku eksportprece
Bet ko dzīvē darīt perspektīvā? Gatis pasmaida, ka tālāk par pusgadu uz priekšu īpaši daudz nedomājot. Taču Amerikā palikt negribot. Viņam patīk dzimtie lauki un daba. Un mūsdienās datorgrafikā jau ir tā, ka tu vari atrasties arī Zaļeniekos un tajā pašā laikā izpildīt pasūtījumus klientiem Čikāgā, Minesotā vai Honkongā. Protams, augsti attīstīto valstu klienti var maksāt vairāk. Tādēļ patlaban Gatis ne tikai studē, bet arī cīnās par savu klientu tīklu, labo slavu Amerikā. Ar dažiem datorpeles klikšķiem iespējams apskatīties, kā viņš to dara. Gata mājas lapas, kurā redzami paša mīļākie darbi, adrese ir: www.nomadiccircus.com.
Savai prezentācijai viņš izvēlējies ceļojošā cirka tēlu. Atverot mājas lapu, angļu valodā varam lasīt šādas rindas: “Cilvēce pastāv tikai tādēļ, ka apzinās sevi kā sevis izklaidētāju. Izklaides vajadzība padara cilvēces eksistenci par ceļojošā cirka izrādi.”
Protams, šajā tekstā var kaut kam pieķerties vai nepieņemt. Tomēr šķiet, ka tas paliek atmiņā.
Tāds nu pēc stundu ilgas sarunas ir iespaids par Gati Cīruli. Viņa karjerā nav tik svarīgi vecāku iekoptie “Mežacīruļu” lauki vai produktīvais govju ganāmpulks. Viņš no dzimtas ir mantojis kaut ko būtiskāku – Gatis izstaro no vecākiem un arī tālākiem senčiem mantoto uzņēmību, mērķtiecību, sīkstumu. To var likt lietā ne tikai, atjaunojot un stiprinot dzimtas īpašumu. Tā noder, arī meklējot savu ceļu mākslā. Bez šīm īpašībām Gatis Amerikā būtu pazudis vai jau pirms gadiem četriem atgriezies mājās.
***
Gatis Cīrulis
Dzimis 1979. gadā
Beidzis Vilces pamatskolu, Jelgavas rajona vakara vidusskolu
Bijis obligātajā dienestā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos
Studējis Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, LLU Lauksaimniecības fakultātē
2004. gadā beidzis Mākslas koledžu Mičiganā datordizaina specialitātē
Patlaban apgūst bakalaura studiju programmu Minesotā Mākslas augstskolā un turpat arī strādā savā specialitātē
