Tas, cik gaidīti jutās Jelgavas muzejnieki un Šauļu koris Īrijas mazpilsētās, kur mājo lietuvieši, vedina uz domu, ka svētīgi būtu organizēt ko līdzīgu turnejai Zemgales pagastos.
Tas, cik gaidīti jutās Jelgavas muzejnieki un Šauļu koris Īrijas mazpilsētās, kur mājo lietuvieši, vedina uz domu, ka svētīgi būtu organizēt ko līdzīgu turnejai Zemgales pagastos, pēc ceļojuma secina mūsu pilsētas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Projektā “Kultūru sastapšanās: Mijiedarbība un sintēze”, kura galvenie sadarbības partneri ir Šauļu universitātes koris “Bičuliai” un Jelgavas muzejs, kopš pagājušā gada septembra jau notikuši koncerti un citi kultūras sarīkojumi Lietuvā un Latvijā. Bija paredzēts arī ceļojums pie tautiešiem uz Īriju, kurā Jelgavas muzeja darbinieki piedalītos ar priekšlasījumiem par mūsu pilsētas vēsturi un Ģedertu Eliasu (tā auditorija galvenokārt būtu lietuvieši – uzsverot tos pilsētas vēstures un mākslinieka biogrāfijas līkločus, kas ievijušies kaimiņtautā), bet koris uzstātos ar lietuviešu dziesmām. Pagājušomēnes iecere tika īstenota. Piecu dienu braucienā, kura laikā bija tikšanās Lietuvas vēstniecībā Dublinā, bet kas galvenokārt noritēja mazpilsētās, piedalījās arī Šauļu drāmas teātra aktrise, kas sarīkojumus kuplināja ar emocionāliem dzejas lasījumiem. “Visiem interesēja viss,” uz jautājumu, kas izpelnījies vislielāko atsaucību, atbild M.Kaupere, piebilstot – nereti iznācis būt lieciniekiem tam, ka lietuviešu dziesmas nostalģijas asaras izvilina trīsdesmitgadniekiem, kas bija prāva klausītāju daļa. Atsaucība vedinājusi uz jautājumu: vai gan ar piekrišanu nevarētu rēķināties tautas mākslas kolektīva turneja tepat Zemgales pagastos? Un kālab šāda iecere nevarētu īstenoties kādā nākotnes projektā?
