Vasarā vairāk nekā citos gadalaikos pilsētas ielās redzam bezpajumtniekus un ubagus. Viņi ir gan pilsētas centros, gan nomalēs un citiem lūdz naudu, lai turpinātu eksistēt.
Vasarā vairāk nekā citos gadalaikos pilsētas ielās redzam bezpajumtniekus un ubagus. Viņi ir gan pilsētas centros, gan nomalēs un citiem lūdz naudu, lai turpinātu eksistēt. Bija laiks, kad, redzot viņus uz ielām, man sirds vai pušu plīsa – bija neizsakāmi žēl cilvēku, kas atkarīgi no citu labestības. Es negribēju pieņemt, ka starp cilvēkiem pastāv nevienlīdzība – vieni brauc dārgās mašīnās un ēd restorānos, citi tikmēr uz ielām lūdz naudu garāmgājējiem, lai nopirktu lētāko maizīti vai diemžēl arī ko grādīgāku. Vienmēr, kad man kabatā bija lieka nauda, es iedevu to lūdzējiem. Tad pati jutos neizsakāmi lepna, jo biju palīdzējusi un atbildējusi palīgā saucienu. Nekad nedomāju, ka spēšu vienaldzīgi paiet garām šādiem cilvēkiem. Nedomāju līdz mirklim, kad jau labu laiciņu atrados starp viņiem un redzēju viņus dienu no dienas. Man kāds laiks bija jāpavada Vecrīgā, kur, zināms, cilvēku ir pat ļoti daudz. Es viņus vēroju un atklāju, ka daļa manipulē ar citu jūtām, uzdodoties par tiem, kas patiesībā nav. Piemēram, kāda sieviete, kas lūdza naudu, jo it kā nebija spējīga ne runāt, ne dzirdēt. Kā tādam cilvēkam lai neziedo naudu?! Pagāja laiks, un es ievēroju, ka viņa bez problēmām sarunājas ar citiem sava sabiedrības slāņa pārstāvjiem. Tajā brīdī mani pārņēma divējādas izjūtas – tas ir darbs, ar ko pelnīt naudu, tomēr tā ir manipulēšana ar cilvēku jūtām un viņu krāpšana. Var teikt – katrs pelna, kā prot un var. Tur nav nekā nosodāma, jo galu galā cilvēks pats izvēlas dot ubagam naudu vai ne. Tad jau labāk atbalstīt trūcīgos, kas naudu pelna ubagojot, nevis ielasmeitas, kas, būdamas jaunas sievietes, nespēj pat tik daudz sevi cienīt, lai strādātu mazāk atalgotu darbu, bet tādu, kurā nav sevi jāpārdod kā preci.
Par ubagiem esmu dzirdējusi dažādus viedokļus. Līdz šim man vienmēr bijis viņu žēl. Pārņem vēlme palīdzēt. Bet tagad, redzot šīs sabiedrības otro pusi, kas atklāj patiesību par daļu no viņiem, mani pārņem vienaldzība.
