Kalnciema baznīcu cēla gan priesteris, gan viņa tēvs.
Kalnciema baznīcu cēla gan priesteris, gan viņa tēvs
No labā krasta pāri Lielupei vērojot Kalnciema panorāmu, upes krastā redzam lepni paveramies dievnamu – Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, kas 11. maijā svinēs konsekrācijas desmit gadu jubileju. Draudzei šis ir sešdesmitais pastāvēšanas gads.
Pēc Otrā pasaules kara, sākoties izpostīto pilsētu atjaunošanai, tagadējā Kalnciema apkārtnē izauga ķieģeļu cepļu darbinieku ciemats un radās arī katoļu draudze. 1948. gadā – tās dibināšanas brīdī – tajā bija divdesmit dalībnieku. Pirmais draudzes gans dekāns Izidors Ancāns brauca no Jelgavas. “Mūsu vecā draudzes priekšniece Lūcija Kusiņa, kas vēl tagad dzīvo pilsētā, bieži tika saukta pie padomju varas pārstāvjiem un pratināta,” stāsta viņas amata turpinātāja Veneranda Osvalde.
Pašu rokām celta
Sākoties atmodai, bija skaidrs, ka ar veco draudzes namu, pareizāk sakot, piebūvi pie privātmājas Strazdu ielā, ir par maz. Pašvaldība nāca pretī. Taču, iestājoties saimnieciskajai krīzei, bezdarbam, pilsētas apkures sistēmas sabrukumam, mazinājās arī kalnciemnieku garīgās izaugsmes iespējas. Draudzi neapmierināja tai piešķirtās telpas vecajā kultūras namā un sākumā pat morgā. Sākās parakstu vākšana baznīcas celtniecības atbalstam. Atbalstītājos pieteicās ap trīs simti kalnciemnieku. Daudzi arī ziedoja naudu.
1994. gadā divdesmit Kalnciema vīri apņēmīgi ķērās pie darba. Tika saņemts arī sponsoru atbalsts no Austrālijas trimdiniekiem un pilsētas uzņēmējiem Jāņa Lukas-Indāna, Pāvela Kukeļa un citiem. Draudzes priekšniece V.Osvalde uzteic toreizējos būvdarbu vadītājus Sergeju Tračumu, Jāzepu Nagli, Aleksandru Lukšu.
Siltums no sirds
“Pirms 1997. gada Ziemassvētkiem sasniga tik biezs sniegs, ka vecajā klubā, kur mēs līdz tam noturējām svētās mises, sāka tecēt jumts. Tā mēs ātrāk, nekā plānots, pārnācām uz savu baznīcu, kurai vēl nebija pabeigta iekšējā apdare, trūka grīdas, protams, arī apkures. Taču siltums un prieks par uzbūvēto baznīcu bija dvēselē,” atceras V.Osvalde.
Desmit gados tur notikušas 120 kristības. No priesteriem visilgāk – septiņus gadus – kalpojis jelgavnieks Eduards Zaksis. Lielā mērā pēc viņa izdomas izveidots dievnama interjers un topošajā dārzā uzcelts sešus metrus augsts krusts. Starp baznīcas cēlājiem bija arī priestera tēvs Jānis Zaksis. Runājot par dārzu, V.Osvalde stāsta, ka pavasaros dažnedažādus interesantus stādus – peonijas, flokšus, kliņģerītes un citus ziedus – piedāvā kalnciemnieki neatkarīgi no savas ticības.
***
VIEDOKĻI
Viktors Siļčonoks, draudzes priesteris:
Kalnciema draudze izceļas ar vienotību un saticību. Līdz ar to es šeit varu ražīgāk kalpot.
Aija Tračuma, Kalnciema domes priekšsēdētāja: Ikdienā dažkārt pār mēru skrienam, strīdamies. Baznīca mūsu pilsētā ir vieta, kur esam aicināti sakārtot domas, ieklausīties Dieva vārdos.
Lūcija Puza, draudzes locekle: Labi, ka jau desmit gadu mums nav jāstaigā pa klubiem un draudzei ir savs dievnams. Vēlos gan, lai uz baznīcu nāk vairāk jauniešu.
