Tango karaļa Oskara Stroka 115 gadu jubileju piemin arī jelgavnieki.
Tango karaļa Oskara Stroka 115 gadu jubileju piemin arī jelgavnieki
Oskars Stroks ir mūsu jaunības komponists, kura tango “No manis neaizej”, “Divas sirdis”, “Melnās acis”, valsis “Sen tas bij” pie Ventas ziedu laikos” un daudzas citas dziesmas ir sirdij mīļas, tādēļ arī savā pensionēto skolotāju klubā nolēmām atzīmēt komponista 115. dzimšanas dienu,” stāsta kluba vadītāja Ilga Ziemele.
Komponista atceres pasākums, kas pagājušo svētdien notika “Jundā”, bija organizēts sadarbībā ar Anša Bētiņa Skaņuplašu muzeju un deju centru “Zemgale”, kura sporta dejotāji Anita un Juris Boldišēvici parādīja, kā tango jāizpilda.
Tango karalis, kas sarakstījis ap trīssimt melodiju, piedzima 1893. gada 6. janvārī Daugavpils ebreju ģimenē kā jaunākais – astotais – bērns. Tēvs, būdams armijas mūziķis, visus bērnus izglītoja mūzikā, bet vistalantīgākais izrādījās Oskars. Jau vienpadsmit gadu vecumā viņš aizbrauca uz Sanktpēterburgu, kur iestājās konservatorijā. Kad puikam apritēja divpadsmit gadu, Krievijas galvaspilsētas nošu izdevniecība laida klajā divas viņa romances. Taču O.Stroka radošās darbības un popularitātes uzplaukums saistās ar Rīgu, uz kurieni viņš pārcēlās no Sanktpēterburgas 1923. gadā. Šajā laikā O.Stroks sacerēja savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. Būdams slavas virsotnē, komponists baudīja dzīvi: sievietes, skriešanās sacīkstes, azartspēles, greznus pasākumus. Tā viņš ieslīga parādos. Vēlāk O.Stroks nāca pie prāta, apprecējās, un pakāpeniski viss nokārtojās.
Pēc kara O.Stroks palika malā, jo “vieglā” mūzika nebija cieņā. Lai nopelnītu iztiku, mūziķis uzstājās restorānos, atpūtas namos un sanatorijās. Sešdesmitajos gados, zināmā mērā pateicoties Raimonda Paula atbalstam, Stroks atkal kļuva populārs. Viņa skaņdarbi biežāk skanēja radio, taču kādreizējā slava neatgriezās. O.Stroks nomira 1975. gadā.
