SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis pirms došanās trīs nedēļu atvaļinājumā tā arī nav atbildējis uz «Ziņu» jautājumiem, kādēļ NĪP bija izsludinājis konkursu uz vakantu jurista vietu un vai kāds uz to pieteicies.
SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklis Juris Vidžis pirms došanās trīs nedēļu atvaļinājumā tā arī nav atbildējis uz “Ziņu” jautājumiem, kādēļ NĪP bija izsludinājis konkursu uz vakantu jurista vietu un vai kāds uz to pieteicies. Eksperti vērtē, ja atbilde pēc būtības netiks sniegta, tāda rīcība uzskatāma par nelikumīgu.
Jau ziņots, ka 13. septembra “Ziņās” sludinājumā NĪP konkursa kārtībā aicināja darbā juristu. 26. septembrī “Ziņas” J.Vidžim vaicāja, kādēļ NĪP vajadzīgs papildu jurists, vai kāds devies prom no darba, vai arī tiek paplašināts štata vietu skaits. Lai sagatavotu atbildi, NĪP vadītājs vēlējās noskaidrot, cik uzņēmumiem vēl tāda informācija lūgta. Saņēmis papildu skaidrojumu, J.Vidžis 5. oktobrī ziņoja: “Tomēr neesam ieguvuši pilnas (“Zemgales Ziņu”) atbildes, tāpēc uzskatām par neiespējamu atbildēt uz jūsu jautājumiem.”
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks zina teikt, ka līdzšinējā NĪP Juridiskās daļas vadītāja Antra Vintere darbu uzņēmumā pametusi. Iemesli netiek izpausti, bet zināms, ka pēc tā saucamās NĪP augsto rēķinu lietas virknei apsaimniekošanas firmas darbinieku J.Vidžis izteicis rājienus.
Pagaidām netiek izpausts, kas pilda A.Vinteres pienākumus, bet pārvaldē “Ziņas” noskaidroja – lai arī no darba aizgājusi, juriste tomēr teju katru dienu nākot uz firmu.
***
Linda Austere, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece:
Visnotaļ amizanta ir Jura Vidža izpratne par institūcijas pienākumiem pret tās klientiem un pilsētas iedzīvotājiem. Arī NĪP kā kapitālsabiedrība ir Informācijas atklātības likuma subjekts. “Zemgales Ziņu” pieprasītā informācija ir vienkāršas vispārpieejamas ziņas, kas turklāt tieši saistītas ar NĪP darba (sniegto pakalpojumu) kvalitāti, un amatpersonai nav tiesību pieprasīt papildu paskaidrojumus par motivāciju, kas ir šādas informācijas pieprasījuma pamatā.
Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības, vēl jo vairāk mediju pārstāvjiem (Preses likums). Tomēr šķiet, būtiskākais ir tas, ka vienkāršas pieklājības un cieņas minimālo līmeni neviens likums neparedz. Jācer, ka tas nebūs nepieciešams.
