Jelgavas 1. sanatorijas skolas skolotājas Mairas Dzirkales vaļasprieks ir florisms*. Būdama skolotāja, viņa netur sveci zem pūra.
Jelgavas 1. sanatorijas skolas skolotājas Mairas Dzirkales vaļasprieks ir florisms*. Būdama skolotāja, viņa netur sveci zem pūra.
Dekoratīvie darinājumi no sausajiem ziediem liecina par izdomas bagātību un māksliniecisku ķērienu. Aizraušanās sakņojas mīlestībā pret puķēm un vēlāk apgūtajā agroķīmiķes specialitātē. Puķes Mairas ģimenē mīlējuši visi.
Kad lūdzu, lai Maira apraksta savu puķudārzu, atbilde atklāj burvīgu paradoksu: «Starp citu, mans meitas uzvārds ir Puķudārzs! Jelgavā otra tāda nav. Kādreiz bija radi Dobelē, tagad vienīgais Puķudārzs ir brālis, bet viņam mantinieku nav.»
Visas puķes, kuras skolā tiek izmantotas florisma pulciņā, ir skolotājas Dzirkales pašas audzētas viņas puķudārzā. Dzīvās puķes visas ir mīļas, bet, ja nu tomēr jānosauc mīļākās, tad tās ir lielziedu – lilijas, gladiolas.
Dekoratīvo kompozīciju veidošanai noderīgi ir dažādi dadzīši, viengadīgās un daudzgadīgās limonijas. Izmanto arī dažādu šķirņu salmenes, bet, par tām runājot, Mairai pasprūk: tas ir noiets etaps. Tomēr cilvēkiem tās patīk un dekoratīvajos darinājumos lieti noder. Paskarbā atbilde neattiecas un šīs krāsainās puķītes izmantošanas iespējām, bet gan uz tās spītīgo nevēlēšanos ieaugt Mairas puķudārzā.
Kad puķes sasniegušas atbilstošu gatavību, tās tiek nogrieztas un sakārtas šķūnī žāvēšanai. «Karina kā pupiņas pie sijām,» skaidro floriste. Žāvēšana notiek ēnā, un tā līdz rudenim materiāls darbam ir gatavs. «Tas mans atvaļinājums,» strikti rezumē skolotāja.
Florisms nav Mairas bizness: kaltētie ziedi tiek izmantoti skolas dekorēšanai, dažādu kompozīciju – kartiņu, šķīvīšu un glezniņu darināšanai.
Vairākas sauso ziedu glezniņas skolotāja ir ar mieru atzīt par paliekošām – tās ir skaistas un sirdij mīļas. Tomēr viņa piekrīt uzskatam, ka kaltētu ziedu kompozīciju cilvēks nedrīkstētu glabāt ilgāk par pusgadu: tas ir miris zieds. Ne velti Jāņu vainagi Ziemassvētkos sadedzināmi. Taču, kā ir patiesībā, tas jāprasot kādam speciālistam.
Florisma darinājumu īsais mūžs skolotāju nesarūgtina. Pulciņā darbojas ap 15 bērnu, kas, apgūstot šo amatu un mākslu vienlaikus, iemācītajam liek klāt savu izdomu, un divi vienādi darbiņi nemēdz būt.
Mairai Dzirkalei ir divas jaukā amata skolotājas. Pirmā ir pašas meita, kas floristu kursos apgūto ierādījusi arī mammai. Bet īstā autoritāte ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja Ligita Danenberga.
*florisms – mākslas veids – sakaltētu augu kombinēšana, lai radītu gleznas; floristika – botānikas nozare, kas pētī kāda apvidus, kādas teritorijas floru. («Svešvārdu vārdnīca», 1978)
