Ja «Prāta vētras» pēdējā Latvijas tūrē mani uzskatīja par traku, kad es, darba stundas miju ar skriešanu uz kārtējo koncertu kādā no Latvijas pilsētām, tad šoreiz manu «varoņdarbu» noteikti pārspēja tie, kas trīs stundas no Rīgas brauca līdz Siguldai.
Ja “Prāta vētras” pēdējā Latvijas tūrē mani uzskatīja par traku, kad es, darba stundas miju ar skriešanu uz kārtējo koncertu kādā no Latvijas pilsētām, tad šoreiz manu “varoņdarbu” noteikti pārspēja tie, kas trīs stundas no Rīgas brauca līdz Siguldai, lai būtu vieni no tiem 30 000, kas vienīgo reizi šovasar redz jelgavniekus uz skatuves.
Braukšana atpakaļgaitā pa pretējo joslu, meža ceļu meklējumi, drūzmēšanās “divos stāvos” vilcienos un pat iepriekšējās nakts pavadīšana telšu pilsētā – tas viss tikai, lai Siguldas 800 gadu jubilejā piedalītos karstākajā šīs vasaras iestudējumā – “Prāta vētras” koncertā.
Grupas bundzinieka un nu jau pastāvīgā koncertrežisora amatu Kaspars Roga arī šoreiz veicis godam – viņa veidotajai skatuvei nebija nedz jumta, nedz sānu – tikai pieci milzīgi ekrāni tās aizmugurē, kas gan ik pa laikam izdomāja niķoties, toties izgaismoja gandrīz visas aktīvo skatītāju rindas. Arī laikam nebija ne vainas – beidzot iestājusies ilgi gaidītā vasara, kad vakarus var pavadīt Tkreklā un par lietus uznākšanu nebūt nav jābēdājas, ja nu vienīgi aizskatuvē jāpataupa kāds plēves gabals instrumentu apsegšanai.
Koncerts sākās ar teju 30 minūšu aizkavēšanos. Bet tas jau bija gaidāms, jo citādi “delfistu”, “tēvēnetistu” un “apolistu” neapmierināto komentāru jūrai nebūtu gala. Par to, lai gaidot būtu jautrība, rūpējās apvienības “Jaffa” dīdžejs Artūrs Mednis. Viņš pēc koncerta atzina, ka daudz vairāk patīk spēlēt mazākos, intīmākos pasākumos, bet piektdienas vakara diskotēka bija lielākā, kādā Artūram līdz šim nācies uzstāties. Arī pēc koncerta tā vēl turpinājās: “Pēc “Prāta vētras” daudzi palika, dejoja un beigās aplaudēja. Tātad viss bija baigi labi,” stāsta Artūrs.
“Prāta vētra” koncertā paguva izdziedāties no “Četriem krastiem” līdz pat “Ziemai”, neaizmirstot arī Jāņa Jubalta soloiznācienu ar “Spogulīti” un īpašu pilsētas svētkiem veltītu kompozīciju “Siguldas meitene”, par kuru grupa pateicās turpat VIP ložā sēdošajai dziesmas “vaininiecei” – vārdu autorei Mārai Zālītei. Varētu teikt, ka Rogas solītais “vienīgi hitu” koncerts piepildījās. Ja nu vēl pietrūka “Lidmašīnas” un “Veronika”, bet tās jātaupa citai reizei. Jā, bija arī “Skoļzkije uļici”, šoreiz gan bez “Prāta vētras” aroda brāļiem no Krievijas – “Bi-2”. Uz skatuves neuznāca arī par labu Ļovas aizvietotāju (šīs dziesmas izpildījumam) atzītais Iļja Lagutenko, kaut gan uz koncertu bija ieradies un sajūsmināts to noskatījās, ar ziediem pateicoties grupas dalībniekiem pēc uzstāšanās.
Kaut arī pirotehnikas, gogo meiteņu un publikas aicināšana uz skatuves nenotika, “prātnieki” sarīkoja maskuballi – tērpušies Leļļu teātrī nomātos kostīmos. Līdz ar koncerta otrās daļas sākumu “Kaķēna” meldiņā Jānis Jubalts un Renārs Kaupers līdz pat koncerta beigām pavadīja kā divi kaķi. Un varbūt ar to arī pietika, jo “šīs vasaras lielākais koris” bija gatavs uzstāšanos vērot arī tāpat.
Kas attiecas uz publiku, tad diemžēl jāatzīst, ka arī Latvijā sāk parādīties skandināvu sindroms – baudīt koncertu klusējot. Samērā kūtrā atsaucība, pārlieku lielais alkohola daudzums asinīs nebūt neraisa atmiņas par skaistajiem grupas koncertiem gadus atpakaļ. Arī pūļa draudzīgais pozitīvisms nedz kāpēc nedaudz noplacis. Saprotams gan, ka to daļēji varbūt ietekmējusi arī nelāgā ierašanās uz koncertu. Līdz asarām smieties varēja par skatiem, kad pāris tīnītes no visas sirds dzied līdzi Renāram, bet aiz viņām stāvošie tēviņi truli blenž cits uz citu, vairāk domājot par “varbūt vēl vienu” nekā koncerta baudīšanu. Tomēr pozitīvi ir tas, ka grupu nav pametuši fani – vienādas krāsas kreklos tērpti, viņi ieņēma pirmās rindas, ik pa laikam apdāvinot grupas dalībniekus ar sarkanām neļķēm, gladiolām un citiem puķu veikalu labumiem.
Ar šīs grupas koncertiem Latvijā jau sen viss skaidrs – būs ļoti daudz cilvēku, skaistu dziesmu un pozitīvu atmiņu. Un viņu vienmēr ir par maz. Tieši tāpēc gribas viņos klausīties vēl un vēl. Tieši tāpēc īstais brīdis pačukstēt – būs jauns albums. Un pilnīgi noteikti arī Latvijas turneja ar koncertiem lielākajās pilsētās. Tikai nākamgad.
