Jelgavas Spīdolas skolas ekonomikas un ģeogrāfijas skolotāja Inta Jorniņa decembrī tika atzīta par vienu no Latvijas pieciem labākajiem ekonomikas skolotājiem.
Jelgavas Spīdolas skolas ekonomikas un ģeogrāfijas skolotāja Inta Jorniņa decembrī tika atzīta par vienu no Latvijas pieciem labākajiem ekonomikas skolotājiem. Latvijas labāko ekonomikas skolēnu statusam tika izvirzīta arī viņas audzēkne, nu jau Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes studente Linda Krotova.
Šo konkursu par Latvijas labākajiem ekonomikas skolotājiem un skolēniem organizēja «Junior Achievment» (jaunatnes sasniegumu), kā galveno balvu piešķirot ceļojumu uz Austrāliju, kas tika izlozēta, klātesot divpadsmit pretendentiem. Galveno balvu ieguva Jelgavas Spīdolas skolas skolotāja un viņas audzēkne.
Austrālijā tika pavadītas trīs nedēļas no februāra vidus līdz marta sākumam.
Līdz Sidnejai – 22 stundās
Tālais ceļojums veda caur Londonu, kur, izmantojot starplaiku starp lidmašīnu reisiem, viena diena tika veltīta pilsētas apskatei. Tiesa, kā stāsta Inta Jorniņa, tas sagādājis nelielas grūtības, jo vietējie robežsargi bijuši jāpārliecina, ka viņas tiešām dosies uz Austrāliju un viņu mērķis nav palikt Londonā.
Ceļš uz Austrāliju ilga 22 stundas ar vienīgo nosēšanos Bangkokā, Taizemē. Lai cik dīvaini tas arī liktos, lidojumā uz Zemes otru puslodi tika pārlaistas divas dienas un divas naktis! Skaidrojums gan vienkāršs laika zonu maiņa.
Galapunkts Sidneja lielākā pilsēta Austrālijā, kur lidmašīnas nosēšanās laikā lija lietus pretēji ceļotāju prognozēm par neciešamu tveici.
Pie Adelaidas latviešiem
Ar vietējo lidmašīnu viņas devās ceļā uz Adelaidu, kur arī sākās viņu eksotiskais ceļojums. Izklaides programmu bija sastādījusi «Austrālijas latviešu tirdzniecības palāta». Ceļojums galvenokārt bija balstīts uz tikšanos ar trimdas latviešiem. Arī dzīvošana bija latviešu ģimenēs. Adelaidā Inta Jorniņa un Linda Krotova tikās ar latviešu sestdienas skolas skolēniem, kuru mācīšanās balstās uz entuziasmu un interesi par savu senču kultūru. Vecā trimdinieku paaudze dara visu, lai viņu bērni nezaudētu saikni ar latviešu tradīcijām. Arī skolotāji šajās skolās strādā bez materiāla atalgojuma.
Izglītotākie – arī latviešu bērni
Inta Jorniņa un Linda Krotova viesojās arī vietējā skolā, kur strādā divas latviešu skolotājas. Tehniskais aprīkojums (datori, printeri, kopējamās iekārtas utt.) ir ikdienišķa parādība, kas atvieglo mācību procesu. Par pilnu slodzi, t.i., 21 mācību stundas vadīšanu nedēļā saņem apmēram 1600 latu.
Izglītība Austrālijā ir bez maksas, kaut gan, protams, pastāv arī privātskolas. Katru gadu Austrālijā tiek sveikti 10 labākie skolēni, un nereti starp tiem ierindojušies arī latviešu izcelsmes bērni.
Vidusmēra students īrē māju
Par valsts ieinteresētību izglītības līmeņa celšanā liecina tas, ka vidusmēra students var atļauties īrēt valsts māju un braukt ar japāņu mašīnu, bet valsts dzīvokļa īre veido 1/4 no īrnieka ienākumiem.
Visa ceļojuma laikā skolotāja uz ielām neesot manījusi nevienu klaiņojošu bērnu, ubagu vai bezpajumtnieku. Austrālijas latvieši nespēj pieņemt, ka Latvijā ir bērni, kas nemācās, jo vecāki nespēj materiāli nodrošināt to izglītību.
Arī Austrālijā pastāv pensionāru problēmas. Piemēram, lai arī viņi īrē divstāvu valsts dzīvokļus, tomēr uz Latviju atbraukt nevar atļauties.
Īpatnējā daba ar koalām
Austrālijā neizpalika arī īpatnējās dabas apskate. Martā tur sākās rudens. Austrālijai raksturīga ainava izdegušas pļavas, apkaltuši koki un karstums līdz pat +39oC ēnā.
Pastaiga pa Austrālijas mežiem jeb, kā vietējie iedzīvotāji tos sauc, bušiem, sagādājusi īstu baudu. Brīvdabā varēja aplūkot kokos snauduļojošus koala lācīšus, čūskas, ehidnu un pat skrejošu emu.
Melburnā tika apmeklēts zooloģiskais dārzs, kur varēja aplūkot visus Austrālijas tipiskos dzīvniekus: oposumus, dingo, krāsainus papagaiļus u.c. Ķenguri gan šajā valstī nav retums, tos var sastapt visur, pat pilsētu parkos.
Pilsoņu kopumu veido ieceļotāji
Viesojoties Austrālijā, Inta Jorniņa secinājusi, ka nav iespējams raksturot tipisku austrālieti, jo šo pilsoņu kopumu veido ieceļotāji no visas pasaules. Viņi uzskata, ka ir Austrālijas pilsoņi, tomēr ciena un neaizmirst savas vēsturiskās saiknes. Tieši šis arī ir izskaidrojums daudzo minoritāšu kopienu darbībai valstī.
Iedzīvotāji uzsver, ka liela problēma ir Austrālijas pamatiedzīvotāju aborigēnu izolācija un nevēlēšanās integrēties modernajā sabiedrībā. Lai gan valsts mēģina rūpēties par viņiem, vairums aborigēnu izvēlas dzīvi ārpus civilizācijas. Inta Jorniņa personīgi redzējusi tikai divus aborigēnus Sidnejā un Melburnā, kas spēlējuši ielās, pelnot sev dienišķo iztiku.
Austrāliešiem šķiet, ka viņi ir zināmā mērā nošķirti no pasaules.
Visi ceļi ved uz parlamentu
Viens no ceļojuma pieturas punktiem latvietēm bija Kanbera Austrālijas galvaspilsēta, kas izceļas ar pārdomātu un perfektu plānojumu. Pārfrazējot slaveno romiešu teicienu, visi ceļi ved uz parlamenta ēku. Tās arhitektūra var pārsteigt jebkuru, jo pirmajā mirklī šķiet, ka ēka ieaugusi zemē, cik ļoti tā iekļaujas apkārtējā ainavā.
Lai cik tas dīvaini arī liktos, Kanberā var apskatīt Kara muzeju, lai gan Austrālijā nekad nav plosījušies kari. Tas tādēļ, ka austrāliešiem kā Lielbritānijas Karalistes kolonijas iedzīvotājiem bijis jāpiedalās Eiropas nozīmīgākajos karos. Muzejā var atrast akmenī kaltus kritušo vārdus. Apskatāmi arī vēsturiski kara eksponāti.
Likums sargā ēku fasādes
Sidnejā gandrīz nav iespējams ieraudzīt vēsturisku celtni, kas būtu pilnībā saglabājusi savu sākotnējo izskatu, tādēļ tur likums aizliedz pārbūvēt arhitektūras pieminekļu fasādes. Aplūkojot pilsētu no augšas, šā likuma sekas ir acīm redzamas ēkas ir moderni pārbūvētas, bet to fasādes ir saglabājušās neskartas.
Neatņemams Sidnejas arhitektūras brīnums ir Operteātris. Arī šeit abas latvietes paguva viesoties, kaut gan īsu brītiņu, lai pēc tam ar kuģīti dotos aplūkot kontinenta neatkārtojamos krasta reljefus no okeāna puses.
Atpūtas programmā bija iekļauta arī ekskursija «Pepsi-Colas» koncernā. Nevienam nav noslēpums, ka šī firma nopietni konkurē ar «Coca-Colu», tādēļ tās kvalitāte tiek pārbaudīta ik pārdienu un ražošana norit nevainojami, lai noturētu savu vietu tirgū.
Lasa «Dienu» agrāk par mums
Daloties ceļojuma iespaidos, Inta Jorniņa pastāvīgi pieminēja trimdas latviešu nezūdošo interesi par Latvijā notiekošo. Maldinošs ir uzskats, ka līdz viņiem nenonāk svaigākā informācija par šeit notiekošo. Internetā «Dienu» var izlasīt jau 20 minūtes pēc tās iespiešanas.
Skolotāja Sidnejā tikās ar Eihmanes kundzi, kas regulāri sūtīja uz Spīdolas skolu grāmatas. Izmantojot izdevību, Inta Jorniņa pateicās par skolēnu mācību darbā neatsveramajiem sūtījumiem.
