Pienācis gadalaiks, kad zivis sāk aktīvi baroties. Bez loma nepaliks neviens makšķernieks
Tā vien šķiet, ka šogad atvasaras nebūs un, spriežot pēc dažādām dabas parādībām, arī rudens būs vēss un mitrs. Šis ir tas brīdis, kad aktīvi sāk baroties visas zivis, jo jāuzkrāj tauku kārta ziemai. Nezinu, ticēt vai ne, bet ir cilvēki, kuri paaudžu paaudzēs laika prognozes nosaka pēc dabas parādībām, un, lūk, viņi zina stāstīt, ka pēc divu gadu pārtraukuma Latvijā beidzot būs kārtīga ziema. Vieni par to priecājas, bet tiem, kam ziemas cope liekas par aukstu un neinteresantu, būs pacietīgi jāgaida, jo bieži vien pavasara copi atklāj tikai aptuveni aprīļa beigās. Protams, Latvija makšķerniekiem ir ģeogrāfiski izdevīgā un perspektīvā vietā, jo gaisa temperatūra ir tik dažāda un ar tādām atšķirībām, ka atliek vien pabrīnīties. Kamēr vienā nostūrī sēž uz ledus, otrā galā copē ar vasaras makšķerēm. Nu kā būs, tā būs, un to rādīs laiks, bet tagad mazliet par rudens copi. Rudens brekšus un raudas meklējot Joprojām turpinās intensīva brekšu cope. Pat zinu, ka viens no mūsu makšķerēšanas «grandiem» Normunds Grabovskis uzaicinājis Krievijas žurnāla «Ribolov Elit» pārstāvjus, lai šajā nedēļā filmētu, fotografētu un veidotu aprakstus par brekšu copi Daugavā. Tā kā ūdens minētajā upē vēl joprojām ir samērā silts, brekši nav aizpeldējuši uz ziemošanas bedrēm, bet gan intensīvi barojas. Visparastākais copes veids ir gruntsmakšķerēšana, bet, ja upē ir stāvošs ūdens, sacensībās iespējams izmantot tālmetiena makšķeres. Daudz kas atkarīgs no vietas izvēles. Piemēram, sacensībās izmantojām «Sensas Bremes» un «Traper» brekšu barību. Noteikti rudenī vēlams pielikt pie kopīgās barības arī karpām paredzēto, jo tā ir rupja maluma un tajā esošās vielas breksim ļoti patīk. Visi kā viens pievienojām arī melasi, kas piešķir vajadzīgo smaržu, un speciālo PV līmi. Tā palīdz barībai labāk saturēties kopā, un, ja tālu jāiebaro, šī kombinācija ir ļoti pareiza. Vēl vajadzētu neaizmirst arī speciālajām iebarošanai domātajām kaķenēm paredzēto, taču ir viens ieteikums. Ja vēlas iebarot 40 – 60 metru tālu un copes lietu veikalā iegādāsieties divu trīs latu vērtu kaķeni, tad, atvainojiet, čiks vien sanāks. Pats izmantoju «Sensas» kaķeni ar dubulto gumiju un ļoti pareizi izveidotu barības groziņu. Cena gan veikalos ir virs desmit latiem, bet tas ir tā vērts, jo tik precīzi un tālu, cik nepieciešams, ne ar kādu citu nav izdevies aizšaut. Turklāt šai kaķenei klāt nāk vēl papildu groziņš un rezerves gumija. Ar šādu rīku tenisa lieluma barības bumbu aizšauju precīzi aptuveni 70 metru… Kā jau sākumā teicu, pašreiz aktīvi barojas visas baltās zivis. To skaitā arī raudas, kas rudeņos, tāpat kā pavasaros, iznāk no lielo upju sev vien zināmām bedrēm un barības meklējumos iepeld mazākās upēs vai arī pulcējas aizsprostu, rumbu un krāču tuvumā. Gan rauda, gan breksis nāk uz abām barībām un nešķiro, kas kam domāts. Tas ir pierādījies jau vairākkārt un nekādu izbrīnu nerada. Par ēsmu uz āķa joprojām der visas jau ierastās barības – baltie mušu kāpuri, sliekas, makaroni. Tie, kuri tiek pie motiļa, var cerēt uz lielāku veiksmi, jo, teiksim, kombinācijā ar «baltajiem» un makšķerējot ar pludiņu, breksis nespēs atteikties no šāda kumosa. Nebūt ne peļamas ir mazās žirgtās mēslu sliekas. Arī tās iespējams kombinēt ar baltajiem mušu kāpuriem.Kas, kur, kad Joprojām ķeras brekši. Lai nebūtu iebarošanai jāizmanto tik daudz tīrās barības, atkarībā no tā, kā makšķerējam, pie tās pievieno zemi. Ja copējam ar gruntsmakšķeri, pieliek kādu ceturto daļu zemes un līmi. Ja ar pludiņu un iebarojamā vieta nav tālu no krasta, zemi var likt pat pusi uz pusi ar barību. Daudz kas atkarīgs arī no zivju koncentrācijas noteiktā vietā. Ja to izvēlētajā vietā būs maz, bet iejauksiet sātīgu barību, tās ātri pieēdīsies un cope var sanākt stipri bāla. Tāpēc sākumā, ja laiks atļauj, derētu ar pāris iebarojamām barības bumbām pārbaudīt, kas notiek gultnē. Varbūt izdodas gūt kādu priekšstatu par zivju koncentrāciju. Labākās zināmās vietas pašreiz ir Daugava zem Ķeguma un Pļaviņu HES. Tur ir licencētās zonas un neapšaubāmi arī zivju koncentrācija. Maksa par dienas licenci – lats no krasta un trīs lati no laivas. Šogad Daugavā kā nekad «uzdarbojas» meža vimbas. Tik daudz izvilktu, iespaidīgu šo zivju vēl nebija redzēts. Galvenokārt tās pulcējās zem Ķeguma HES un makšķerējamas ar spiningu, kam piesiets kastmasters. Līdakām sācies lielais rudens ēšanas laiks, un tās aktīvi barojas praktiski jebkurā ūdenskrātuvē. Labi rezultāti ir Vecumniekos, Daugavā un Lielupē, kā spiningojot, tā uz velci. Arī Aiviekstes upe kļuvusi ļoti dāsna, un copmaņi velk līdakas uz nebēdu. Tas pats notiek Lubānas ezerā un Burtniekā.Un, protams – butes, butes, butes. Tām tagad visi pievērš uzmanību, kam vien iespējams tikt līdz jūras piekrastei. Lomi patiešām labi visā jūras piekrastē. Labāk ņem naktī. Tad tās nāk lielākas. Ēsmai līdzi jāņem gan krevetes, gan svaigas reņģes, jo nav zināms, kas kurā brīdī butēm labāk patiks. Jāvēro arī laika prognozes, un vislabāk, ja atrodas kāds uz vietas, kuram piezvanīt un pajautāt par vēja virzienu. Vispateicīgākais ir ziemeļrietumu vējš. Tiem, kas domā, ka karpu cope jau beigusies, iesaku vēl turpināt, jo ar šīm spurainēm viss vēl notiek.Visiem – ne asakas, un izmantosim rudens copes jaukumus!
