Valdība iecerējusi palielināt valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži» noteiktos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu jeb tā saucamās dividendes 2009. gadā, saistot tās ar meža vērtības ekonomiski pamatotu palielināšanu un akciju sabiedrības attīstību meža nozares kopējās attīstības stratēģijas ietvaros.
Patlaban dividendēs iemaksājamais apjoms ir 27 procenti no kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas. Parēķinot, kāds būs valsts akciju sabiedrības valsts budžetā maksājamais dividenžu apjoms pēc šā lēmuma, jāsecina, ka tie būs vairāk nekā 50 procenti uzņēmuma peļņas. VAS «Latvijas valsts meži» kapitāldaļu turētājs Zemkopības ministrija jau piedāvājusi palielināt šīs dividendes par vairāk nekā 16 miljoniem latu. Acīmredzot ministram Mārtiņam Rozem ar kolēģiem diemžēl sanācis kā ar to velnu – pasniegsi mazo pirkstiņu, ņems visu roku. Nav jādiskutē, vai izmisumā par plāno budžetu varas vīri nav zaudējuši loģisko spriestspēju, nedomājot, piemēram, kāda ir akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» un tās kompetencē esošas nozares attīstība, atņemot tai pusi peļņas. Galu galā attīstībā taču tiek ieguldīta tieši tā. Turpmākā attīstība ikvienam uzņēmumam ir motivācija darboties ar peļņu. Vai mērķis attaisno visus līdzekļus?Kontekstā rodas loģisks jautājums – kāpēc neviens neierosina palielināt dividenžu apjomu, kas maksājams valstij, arī valsts akciju sabiedrībai «Latvenergo»? Kāpēc tiek «izģērbti» mežinieki? Tarifu kāpums par elektroenerģiju ik gadu tiek pieļauts, atstājot iespaidu uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, turklāt nekautrējoties arvien aicināt mūs visus taupīt. Ja tiek celta maksa par gāzi, valsts akciju sabiedrībai «Latvenergo» arī vajag, un otrādi. Šajā jautājumā attieksme ir solidāri vienāda. Turklāt «Latvenergo» ik gadu lepojies ar savu milzīgo peļņu. Vai tas savukārt nav amorāli – peļņa no katra, arī vismazturīgākā iedzīvotāja personiskā maciņa? Mēs, protams, apzināmies – problēmas pastāv, valsts ekonomikā ir krīze un risinājumi jārod. Taču nedomājam, ka tāpēc jāsāk rīkoties neloģiski un neapdomīgi. Negribas piesaukt nelaimi, bet tā vien šķiet, ka valdības pēdējais solis varētu būt mums visiem svarīgajā zemkopības nozarē, vairs tikai subsīdiju «apcirpšana» tiem, kam valsts atbalsts visvairāk nepieciešams, kur senāk pieļautu kļūdu dēļ lauksaimnieki strādā negodīgas konkurences apstākļos, jo ES dalībvalstu vidū saņemam mazāko atbalstu. Un kāpēc gan neķerties klāt arī lauksaimniekiem? Nogriezt vai samazināt var visu, tas ir vieglāk nekā organizēt un stimulēt ražošanu.LOSP aicina valsts 2009. gada budžetu papildināt ar «Latvenergo», «Latvijas dzelzceļa» un citu labi pelnošu valsts uzņēmumu dividendēm, lai nodrošinātu skolotāju, ārstu un citu nozīmīgu nozaru vajadzības. LOSP arī atkārtoti aicina valdību, sastādot 2009. gada budžetu, ievērot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto: «Valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.»
