Nemaz nav tik sen, kad skolas izvadījušas absolventus dzīvē laimi meklēt, veidot pašiem savu dzīvi. Izņēmums nav arī Jelgavas Mākslas skola, kas sarīkojusi audzēkņu nobeiguma darbu skati.
Nemaz nav tik sen, kad skolas izvadījušas absolventus dzīvē laimi meklēt, veidot pašiem savu dzīvi. Izņēmums nav arī Jelgavas Mākslas skola, kas sarīkojusi audzēkņu nobeiguma darbu skati.
Uzreiz gan jāteic, ka, to vērtējot, jāņem vērā – tas ir 14 – 15 gadu vecu jauniešu veikums. Viņi ir sasnieguši noteiktu profesionālo līmeni, taču līdz īstai mākslai vēl tālu. Arī pedagogi pielikuši roku pie diplomdarbiem: te devuši padomu, te līdzējuši atrast ideju, te piepalīdzējuši risināt pat sarežģītākus uzdevumus. Un tomēr nobeiguma darbi liecina kā par jauniešu interešu loku, tā skolotāju prasmi savas zināšanas nodot audzēkņiem.
Kā liecina izstāde, skolas absolventi strādājuši savu spēju robežās pietiekami nopietni. Kopumā gan jāteic, ka šī pavasara nobeiguma darbi likās mazāk interesanti par pērn redzētajiem – tie ir krietni vien pelēcīgāki.
Visas piecas klusās dabas, kas darinātas pasteļtehnikā skolotājas Maritas Landaus vadībā, ir diezgan vienādas izteiksmē un izpildījumā – samērā veiksmīgi audzēkņi tikuši galā gan ar reālistisko formu attēlojumu, gan visai smalko tonālo risinājumu.
Tēlnieces Nellijas Skujenieces vadībā vairāki skolēni iepazinuši arī jaunu materiālu – papīra masu. Tajā tapuši Alīnas Konovalovas “Aļģes” un Ksenijas Serženko sols zvēra formā. Interesantāks tomēr man šķita Elīnas Tobiasas “Kaķis” betonā.
Dažādas veiksmes pakāpes ir dekoratīvie darbi – zīda, porcelāna un citu materiālu apgleznojumi.
Visai dalītas jūtas izraisa Elmi Terjavjainenas zīmētie ekslibri (pedagogs Ilze Emse). Pārdomas rada to sirreālistiskās fantāzijas. Daļa jauniešu un pusaudžu rod kādu satraucošu valdzinājumu jauniešu seriālos, grāmatās un viņiem domātos žurnālos, kur bagātīgi niekojas ap burvestībām, raganām un citādām blēņām. Kādēļ šie māņi viņus aizrauj? Kāpēc pusaudži norobežojas no dzīves, no reālās zemes? Kādēļ slēpjas izdomu pasaulē, kas nav balstīta personīgā pieredzē, akli uzticas lētām, komercializētām filmām, kas iedarbojas uz nenobriedušiem prātiem kā narkotika?
Izstādē ļoti iepriecināja Māra Grīnberga 10 audzēkņu. Tie apgūst datorgrafiku, taču viņiem jāiemācās arī vērīgāk ieskatīties pasaulē, dabā, detaļās, fotografēt portretus, sacerēt savus dekoratīvos zīmējumus. Jūtams, ka pedagogs ir prasīgs, liekot apgūt noteiktas pamatvērtības, bez kā nevar notikt īsts radošs darbs.
Mācības Mākslas skolā ir papildu slodze bērniem un pusaudžiem. To uzdevums nav mākslinieku radīšana, bet savu spēju attīstība, kulturālas personības veidošana, kurai nepietiek ar nodrošinātu materiālo dzīvi, jo tai nepieciešams kaut kas arī garam un dvēselei. Diemžēl šogad novērojama vēl kāda visai simptomātiska parādība – krietni sarūk latviešu jauniešu skaits, kas apmeklē Mākslas skolu. Ko tas nozīmē? Bez zināšanām un darba gribam dzīvi vadīt bezrūpībā?
