Trešdiena Stokholmā tiks pasniegta Nobela prēmija medicīnā – franču zinātniekiem, kuri atklāja HIV vīrusu, kā arī vācu zinātniekam, kurš atrada vīrusu – dzemdes kakla vēža izraisītāju. Pret dzemdes kakla vēzi vakcīna jau izstrādāta.
Fransuāza Barē-Sinusī un Liks Montaņjē 1983. gadā atklāja cilvēka imūndeficīta vīrusu, kas izraisa AIDS. «Šis atklājums bija pašreizējās izpratnes par slimības bioloģiju priekšnoteikums, kā arī lai būtu iespējams izstrādāt zāles pret retrovīrusu,» teikts Zviedrijas Karolinskas institūta Nobela asamblejas izplatītajā paziņojumā. Kopš 1981. gada visā pasaulē ar HIV/AIDS miruši vairāk nekā 25 miljoni cilvēku, savukārt vēl 40 miljoni inficēti ar HIV. Franču zinātnieki saņems pusi no 1,4 miljonu ASV dolāru (apmēram 772 tūkstoši latu) prēmijas.Otru pusi iegūs Diseldorfas Universitātes zinātnieks Haralds Curhauzens – viņš nostājās pret dogmu un apgāza priekšstatus par to, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. «Viņa atklājums ļāvis izpētīt papilomas vīrusa dabisko vēsturi, izprast mehānismus, kā vīruss izraisa vēzi, kā arī izstrādāt profilaktiskas vakcīnas pret to,» tiek pamatota otra laureāta izvēle. H.Curhauzens pierādīja, ka cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija ir obligāts dzemdes kakla vēža attīstības priekšnosacījums. Vakcīnas pret dzemdes kakla vīrusu pieejamas arī Latvijā. Uzziņai Nobela prēmijas iedibināja zviedru fiziķis Alfreds Nobels, kura testaments paredz piešķirt balvas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Prēmija izveidota 1895. gadā, savukārt pirmo reizi piešķirta 1901. gadā. Izveidojot prēmijas, A.Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko cilvēcei nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls. Prēmiju nevar piešķirt vairāk par trim cilvēkiem vienā nominācijā.
