No rīta – vieglas brokastis, nekas trekns un bez piena produktiem. Pirms tam labi jāizguļas un jāierodas labā garastāvoklī, tad arī nodotās asinis būs pozitīvas.
No rīta – vieglas brokastis, nekas trekns un bez piena produktiem. Pirms tam labi jāizguļas un jāierodas labā garastāvoklī, tad arī nodotās asinis būs pozitīvas. Pēc tam visu dienu jālieto daudz šķidruma, labi jāpaēd un jāatpūšas. Asiņu nodošana ilgst četras piecas minūtes – līdz maiss ir pilns. Divu mēnešu laikā to daudzums organismā atjaunojas.
Pārsvarā donori ir cilvēki ap 30 gadu vecumu. Visvairāk trūkst A un B grupas asiņu. Piemēroti būtu studenti, bet jaunie nāk reti, iespējams, informācijas trūkuma vai baiļu dēļ. Tiem, kas atnāk, sākumā ir interese, vēlme palīdzēt kādam, kam grūti gājis, stāsta Inga Lause, eksfuzioniste no Asins sagatavošanas nodaļas Jelgavas slimnīcā.
Mani iedvesmoja Kristīne Šugailo. Viņa vasarā pirmo reizi nodeva asinis. “Ja kādreiz man paliktu slikti un būtu nepieciešamas asinis, bet to nebūtu, jo, redz, kādam ir bail… Nelāgi nomirt tāpēc, ka citiem ir bail!” Iespējams, daudzi neaizdomājas vai viņiem nerūp, bet asinis vienmēr ir nepieciešamas.
“Ja es atdodu asinis, tad aiziet daļiņa no manis. Iespējams, tam pacientam būs bērni, un es arī būšu tajā it kā mazliet iejaukta,” smejas Kristīne. Arī nākotnē viņai ir doma turpināt nodot asinis.
Par to, ka esi bijis labs un palīdzējis citiem, vēl samaksā.
Pēc sarunas ar Kristīni arī nolēmu piedalīties, bet diemžēl neizdevās. Tad gāju līdzi Dacei Šteinertei un Annai Frančenko.
Pirms asins nodošanas Dacei bija liela interese par gaidāmo notikumu, viņa ne mirkli neizskatījās sabijusies vai nepārliecināta. Par jauku Dace atzina saldu tēju ar cepumiem pirms procedūras.
“Jūtos ļoti labi. Dīvaini redzēt, kā plūst manas asinis,” komentēja meitene. “Nesāp, nav nepatīkami, tikai nedaudz apnicīgi.” Dace bija mierīga, it kā viņai paņemtu nevis 400 mililitru, bet tikai vienu pilienu no pirksta.
Anna jau labu laiku pirms pilngadības sasniegšanas bija nolēmusi ziedot asinis. “Mana veselība ir pietiekami laba. Ja ir iespēja palīdzēt, tad tas jādara.”
Ieejot asins nodošanas telpā, Annai bija manāms neliels satraukums. “Kad dūra adatu vēnā, bija nedaudz bail, bet tas nebija traki. Palīdzēja sarunas, kas novērsa uzmanību no neomulīgās procedūras.
Fiziski nebija slikti, tikai nogurums pēc tam visas dienas garumā, gribējās gulēt un bija nedaudz grūti koncentrēties. Bet emocijas pozitīvas – vieglums un gandarījums.”
Anna plāno vēl kādreiz to darīt. Tas ir vienkārši, neprasa daudz laika, bet izdarīts ļoti labs darbiņš.
Sākumā no pirksta paņem asinis, lai pārbaudītu asinsgrupu. Tad jāaizpilda anketa. Un, gaidot procedūru, jādzer ļoti salda tēja. Tas ir viss.
