Valdošie politiķi nolēmuši veikt vienas no vērienīgākajām nodokļu reformām kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Reformu plāni skar gan pievienotās vērtības (PVN), gan iedzīvotāju ienākumu, gan arī akcīzes nodokli. Pamatojums vienkāršs – ekonomiskās lejupslīdes iespaidā valstij trūkst budžeta līdzekļu, un to paredzēts kompensēt, paaugstinot nodokļu slogu. Kādu iespaidu reforma atstās uz darba ņēmējiem, tas valdošos politiķus interesē maz – jo vienkāršāka (lasi: prastāka) atbilde pastāvošajām problēmām, jo mazāk raižu. Diemžēl ar šādu attieksmi grūti sagaidāms pozitīvs rezultāts. Mums nepieciešami alternatīvi risinājumi.Valdības pārstāvju sniegtie aprēķini liecina – paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa likmi no 18 līdz 21 procentam, kā arī no 5 līdz 10 procentiem palielinot un vēl striktāk ierobežojot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, valsts budžetā papildus ieplūdīs 288 miljoni mūsu – nodokļu maksātāju – līdzekļu. Tie ir ne tikai līdzekļi, ko sabiedrības turīgākā daļa tērē ekskluzīvām automašīnām, dārgiem apģērbiem un ekstravagantām izklaidēm, bet arī (un galvenokārt) vienkāršo iedzīvotāju tēriņi par pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem.Turpinoties divciparu inflācijai strādājošo atalgojuma samazinājuma un augoša bezdarba ēnā, arvien lielāku mūsu izdevumu daļu veido tieši pārtikas iegāde un komunālo pakalpojumu maksa. Šajā situācijā valdošie politiķi izdara «lāča pakalpojumu» ikvienam no mums, veicinot pārtikas preču cenu palielināšanos un mūsu pirktspējas samazināšanos. Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā – «Rimi» veikalu tīkls – jau paziņojis par cenu paaugstinājumu atbilstoši nodokļu likmju kāpumam.Prognozējams cenu palielinājums arī ūdens piegādei centralizētajā ūdensapgādes sistēmā, kanalizācijas pakalpojumiem, sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem, kam 5 procentu PVN likmes vietā turpmāk tiks piemērota 21 procenta PVN likme. Šādi jaunievedumi attieksies arī uz ieejas maksu sporta pasākumos un kinoizrādēs. Pat apbedīšanas pakalpojumu PVN likme turpmāk tiks pielīdzināta luksusa precēm.Neizbēgamu iespaidu uz vispārēju cenu kāpumu atstās būtisks akcīzes nodokļa palielinājums degvielai (bezsvina benzīnam par 18, dīzeļdegvielai un petrolejai – par 21,2, svinu saturošam benzīnam – par 1, sašķidrinātajai naftas gāzei – par 3,4 procentiem), sadārdzinot izejvielu, produktu un preču piegādes izmaksas. Šādā situācijā vājš mierinājums ir valdības piedāvātais ienākuma nodokļu samazinājums no 25 līdz 23 procentiem. Savukārt tas, kā augošu cenu un nodokļu apstākļos plānot ģimenes budžetu, atstāts mūsu pašu ziņā.Lai pārvarētu pašreizējo situāciju, nepietiek ar vienkāršotiem lēmumiem. Nodokļu reformām jāņem vērā visas sabiedrības intereses. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kad samazinās iedzīvotāju pirktspēja, nepieciešams atvieglot pirmās nepieciešamības preču iegādi. Pārtikas precēm un komunālajiem pakalpojumiem jāpiemēro samazināta PVN likme, palielinot to ekskluzīvām precēm un pakalpojumiem.Valdošajiem politiķiem būtu ne tikai jāmeklē iespējas, kā ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus, bet arī – kā attīstīt lejupslīdē iestrēgušo valsts ekonomiku. Nepieciešams diferencēt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ļaujot cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem piemērot zemāku nodokļa likmi. Šāds lēmums samazinātu arī darbaspēka izmaksas uzņēmumos – stimulējot jaunu ekonomisko izaugsmi. Jauniem uzņēmumiem jāpiemēro nodokļu atlaides, atvieglojot jaunu uzņēmumu dibināšanu un darbavietu veidošanu. Rodami arī citi risinājumi, lai atveseļotu ekonomiku. Pagaidām valdības «rūpes» par kādu uzņēmējdarbības jomu izpaudušās, vienīgi paaugstinot PVN likmi viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Kā norāda nozares eksperti – šīs reformas atstās graujošu ietekmi uz tūrisma industriju Latvijā. Diemžēl pagaidām varam novērot vienīgi labējo politiķu donkihotisko cīņu ar problēmu sekām, nevis to cēloni.P.S. Ņemot vērā reformu prognozējamo iespaidu uz mums – iedzīvotājiem –, traģikomisks šķiet labējās valdības lēmums atteikties arī no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanas laikrakstiem, žurnāliem, TV un radio kanālu abonēšanai, sadārdzinot piekļuvi neatkarīgai informācijai. Vai tiešām pirms nākamajā gadā paredzētajām vēlēšanām valdošie politiķi cer uz auditorijas samazināšanos masu medijiem, kur pēdējā laikā arvien retāk var atrast atzinīgus vārdus par valstsvīru (ne)darbiem?
