Nu jau gandrīz divus gadus Jelgavas Municipālajā policijā darbojas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļa.
Nu jau gandrīz divus gadus Jelgavas Municipālajā policijā darbojas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļa. Tās pamatuzdevumi ir kontrolēt nepilngadīgās personas un profilakses nolūkos nodarboties ar jauniešiem, kas vēl nav izdarījuši kriminālnoziegumus. Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens stāsta: «Atceros, kā 1999. gadā runāju ar Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieku Haraldu Dauginoviču par to, ka daļa jauniešu dzīvo, balansēdami uz likumības robežas, un nav neviena, kas viņus atturētu no nozieguma. Skolas interesējas un raizējas par kārtīgajiem bērniem, Valsts policijas Nepilngadīgo lietu inspekcija – tikai par tādiem, kas jau izdarījuši noziegumu. Savukārt jaunieši, kas vēl nav iesaistīti nopietnos likumpārkāpumos, bet līdz ar skolas regulāru neapmeklēšanu, pīpēšanu, kā arī klīšanu pa ielām un naktsklubiem ir nostājušies uz slidena ceļa, nevienu it kā neinteresē. Uzskatu, ka tieši šī pusaudžu daļa ir tā, ar kuru ir nopietni jāstrādā, jo viņus vēl iespējams pievērst normālai dzīvei, bet mācīt un runāt tad, kad noziegums jau izdarīts, ir daudz par vēlu. Tā arī nolēmām, ka Municipālā policija, nepalielinot štatus, spētu pievērsties šīm klīstošajām avīm.» F.Jasens uzskata, ka visprofesionālāk un produktīvāk šo darbu spēj veikt psihologs vai pedagogs. Tādēļ par pirmo Bērnu un jaunatnes lietu nodaļas inspektori kļuva pedagoģisko izglītību ieguvusī Oksana Ignatova. Vairākkārt nodaļai ir mēģināts piesaistīt citus cilvēkus ar pedagoģisko izglītību, tomēr salīdzinoši nelielās algas dēļ, ko kārtībniekam spēj piedāvāt pašvaldība, īpaši veiksmīgi šie centieni nebija: «Vēl šajā vasarā aicinājām speciālistus darbā, – pieteicās un uz pārrunām nāca daudzi, taču, tiklīdz sākās sarunas par atalgojumu, pretendentu interese manāmi saruka. Mēs spējam piedāvāt tikai nedaudz vairāk kā simts latu, un no iecerētajiem pieciem kārtībniekiem, kuriem katram būtu pārziņā pa vienai pilsētas vidusskolai, darbu sāka tikai trīs, bet pārējo meklējumi turpinās. Taču arī ar pašreizējiem spēkiem nodaļa savus uzdevumus pilda.»
F.Jasens uzsver, ka viens no Bērnu un jaunatnes lietu nodaļas uzdevumiem ir sadarbībā ar pašvaldības un valsts iestādēm sniegt palīdzību nepilngadīgajiem, kas palikuši bez vecāku vai aizbildņu uzraudzības. Nodaļa kontrolē arī nelabvēlīgās ģimenes, kurās ir bērni, reģistrē nepilngadīgo likumpārkāpumus, kā arī veic profilaktiskos pasākumus nepilngadīgo dzīvesvietās un mācību iestādēs.
Vienlaikus svarīgs uzdevums ir apzināt un aizturēt nepilngadīgos, kas, pametuši savas dzīvesvietas, klaiņo, ubago, lieto alkoholu vai narkotiskas vielas. Tiek kontrolētas dažādas nakts izklaides vietas un secināts, ka daudzās no tām likumi tiek pārkāpti. «Ir naktsklubi un diskotēkas, kur arī pēc pusnakts bieži vien tiek ielaisti nepilngadīgi jaunieši, kas bez problēmām var iegādāties alkoholiskos dzērienus un cigaretes, – neviens pat neiedomājas viņiem pieprasīt uzrādīt kādu personu apliecinošu dokumentu. Protams, nereti pēc šādas izklaidēšanās jaunieši ir krietnā reibumā un dažkārt policisti ir spiesti viņus ievietot pat atskurbtuvē,» tā F.Jasens. Viņš arī atzīst, ka šajā mācību gadā īpaša vērība tiek pievērsta skolēniem, kas starpbrīžos izlavās no skolas un kādā vārtu rūmē vai pagalmā pīpē.
Izvērtējot iepriekšējo gandrīz pilnu divu gadu pieredzi, F.Jasens atzīst, ka jūtami arī zināmi panākumi. Piemēram, nu jau lielai daļai jauniešu vienmēr ir līdzi personu apliecinošs dokuments vai tā kopija. Būtiski ir arī tas, ka reti kurš jaunietis, pēc vienas «viesošanās» Municipālajā policijā vēl kādreiz tur atgriežas.
Tomēr bērnu vecāku uzvedība joprojām dažkārt nepatīkami pārsteidz. «Vecāki kļūst agresīvi, uzzinot, ka policija iedomājusies aizturēt nepilngadīgo bērnu tikai tādēļ, ka viņš atradies uz ielas vai naktsklubā pēc vienpadsmitiem vakarā. Bet tas, ka jaunietis ir lietojis alkoholu pat līdz atskurbtuves līmenim, viņus nesatrauc. Pie mums cilvēki laikam neapzinās, ka bērns jāaudzina un ar viņu jānodarbojas, nevis jāiedod kabatas nauda un jāpalaiž, lai pusaudzis pats ar sevi tiek galā. Neviena mamma vai tētis nevar būt drošs par to, ka diskotēkā vēl nenobriedušais jaunietis neļausies alkohola un narkotiku vilinājumam. Tādēļ ceru, ka vismaz daļa vecāku, kas bērnu dēļ pabijuši Municipālajā policijā, savas domas par audzināšanas pamatprincipiem tomēr maina,» tā F.Jasens.
