Stāsts par Ziemassvētku noskaņas izbaudīšanu Santa Klausa ciematā Rovaniemi.
Ziemassvētkos gandrīz ikvienā mājā iegriežas Ziemassvētku vecītis, kas aicina bērnus rādīt savus priekšnesumus, bet par to dod dāvanas. Mēs visi zinām, ka viņš dzīvo Lapzemē un pie mums ierodas sava ziemeļbrieža Rūdolfa vilktajās kamanās, taču kur īsti ir šī Lapzeme un Ziemassvētku vecīša jeb Santa Klausa mājas? To var noskaidrot ikviens, sarūpējot sev skaistu dāvanu – ceļojumu uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša. Gadu mijā Lapzemē viesojušies arī gulbenieši Baiba Medne, viņas meitiņa Laura un draugs Raivis. «Uz tālo Lapzemi devāmies ar tūristu autobusu. Ceļojums ilga piecas dienas. Ceļš bija ļoti tāls un nogurdinošs. Sākumā braucām uz Tallinu, pēc tam ar prāmi uz Somiju un tālāk uz Rovaniemi. Noskaņojums visiem diezgan drūms, jo nekur nemanīja sniegu, domājām, ka arī Santa Klausa zemē to neredzēsim, bijām jau vīlušies, taču tieši pie Lapzemes robežas mūs sagaidīja milzīgas sniega kupenas un tik skaisti sniga. Šķita, esam nokļuvuši pilnīgi citā pasaulē. Tuvojoties Santa Klausa ciematam, kļuva arvien aukstāks. It kā gaisa temperatūra nebija tik zema, taču gaiss likās ļoti dzestrs,» atceras Baiba. Šķērso Ziemeļu polāro loku«Te nu beidzot bija Santa Klausa galvenā mītne jeb rezidence!» stāstījumu turpina Baiba. «Lai pie viņa iekļūtu, vajadzēja izstāvēt diezgan garu rindu, taču tas bija tā vērts – nevar taču nesasveicināties ar pašu Ziemassvētku vecīti, ja esi atbraucis pie viņa ciemos! Turpat atradās arī dažādi suvenīru veikaliņi. Visapkārt rūķi, kas tirgojās. Gan Santa Klauss, gan rūķi centās aprunāties ar katru bērnu. Mēs arī nofotografējāmies ar Santa Klausu un saņēmām oficiālo fotogrāfiju, ko Laura tagad vienmēr glabā uz rakstāmgalda. Ieguvām arī sertifikātus, ka esam šķērsojuši Ziemeļu polāro loku, kas kā līnija vijas cauri šim ciematiņam.» Mūsu ceļotāji viesojās arī ledus kafejnīcā, kur it viss bija izgatavots no ledus, un dzēra karstvīnu, apskatīja Ziemassvētku izstādi. Tajā bija iespējams vērot, kā, gadiem ejot, šie svētki svinēti gan Somijā, gan citviet pasaulē. Ļoti neparasts piedzīvojums bija ciemošanās pie šamanes, kur ikvienam vajadzēja piedalīties rituālā. «Mūs iezieda ar briežu eļļu un deva dzert minētā dzīvnieku pienu, apsolot, ka nākamajā dzīvē mēs būsim brieži,» smejoties atceras Raivis. Pēc šiem rituāliem visi sēdās ziemeļbriežu kamanās un devās izbraucienā. «Mūs silti sasedza ar segām, un varēja doties ceļā. Tas bija fantastiski!» atzīst Baiba. Bērniem aizraujošs šķita ceļojums pa Santa parku. «Braucām ar vilcieniņu pa garu tuneli, kas atrodas zem kalna, un nokļuvām tieši rūķu darbnīcās, kur tiek darinātas visdažādākās rotaļlietas. Bērniem bija iespēja arī mācīties Rūķu skolā. Lai gan viņi sarunājās savā valodā, tomēr bija tik atraktīvi, ka bērni it visu saprata. Mums ļoti patika arī ledus skulptūru izstāde, tikai žēl, ka ļaunprātīgi tūristi dažas bija izpostījuši,» stāsta Baiba. Notic svētku brīnumamPirms Jaungada sagaidīšanas viesnīcā tūristus apciemoja Ziemassvētku vecītis. «Bērni bija sagatavojuši priekšnesumus – cits dziedāja, cits skaitīja dzejoļus, saņēma dāvaniņas –, diemžēl mums nepaveicās – šīs burvīgās sajūtas tika sabojātas. Kāda maza meitenīte visiem par nepatīkamu pārsteigumu norāva vecītim bārdu un paziņoja, ka viņš nav īsts. Bērniem tā bija milzīga vilšanās,» atceras Baiba. Taču Laura jau steidz stāstīt, ka pēc tam gan viņiem esot izdevies piedzīvot brīnumu. «Mēs nolēmām atstāt viesnīcas numuriņā vaļā logu un pie tā nolikām pienu un saldumus, bet paši devāmies lejā spēlēt spēles. Kad atgriezāmies, piens bija izdzerts, saldumi apēsti un vietā nolikta rotaļlieta. Tātad Rūdolfs ar Santa Klausu mūs bija apciemojuši!» ar mirdzumu acīs stāsta Laura. «Šis jaungada ceļojums bija neatkārtojams, ko vienreiz mūžā ieteiktu izbaudīt ikvienam. Mēs spējām noticēt, ka Ziemassvētku vecītis patiešām eksistē!» saka Baiba. «Santa Klausa ciematā nav milzīgu atrakciju, viss ir skaisti un mierīgi, patiesi var izbaudīt svētku noskaņu,» atzīst Raivis. «Man visvairāk patika samīļot Vecīti!» saka Laura. «Viss bija kā pasakā! Noskaņojums – lielisks. Arī bērns it nemaz nejutās noguris, jo iespaidi bija grandiozi. Mums pat negribējās braukt mājās. Bijām atslēgušies no visa un spējām noticēt brīnumam!» atzīst Baiba. Izmaksas Ceļojums vienam cilvēkam izmaksā apmēram 300 latu, taču jārēķinās, ka gribēsies nopirkt suvenīrus sev un bērnam, nauda būs nepieciešama, lai paēstu un piedalītos atrakcijās. Uzziņai Ziemassvētku vecīša ciemats atrodas astoņus kilometrus uz ziemeļiem no Rovaniemi, Lapzemes galvaspilsētas. Oficiāli Ziemassvētku vecīša mītne uz Ziemeļu polārā loka tika atklāta 1985. gadā, bet tās vēsture sākās 1950. gadā, kad Rovaniemi viesojās ASV pirmā lēdija Eleonora Rūzvelta. Par godu viņas vizītei tika uzslieta neliela koka būdiņa. Ar katru gadu uz Lapzemi atbraukušajiem tūristiem šī vieta kļuva arvien populārāka, tāpēc sešdesmitajos gados tika nolemts uzcelt jaunu lielu mītni – tādu neparastu Ziemassvētku vecīša biroju.
